Saskarsmes loma jauniešu identitātes veidošanās procesā

Kas es esmu? Kāds es esmu? Ko es gribu darīt? Ko es varu darīt? Šie ir jautājumi, kas vairāk vai mazāk ir izskanējuši ikvienā no mums. Tie ir aktuāli jautājumi visas dzīves garumā.
Katrā zemes nostūrī, ikvienā kultūrā pastāv atšķirīga audzināšana, vides ietekme uz bērnu, bērna ietekme uz vidi. Kultūrmateriāls un sabiedrība, kas atrodas ap jauno cilvēku atstāj noteiktas ietekmes uz personu.
Saskarsme ir galvenā cilvēka esamības forma, tā ir neatņemams cilvēka raksturojums. Saskarsmes kultūra ir neatņemama cilvēces un katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļa. Visi cilvēka dorbošanās veidi notiek saskarsmes kontekstā. Saskarsme ir reāla, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Kompetenta, labvēlīga saskarsme patiesi ir vienīgā, īstenā cilvēku greznība, teicis A. de Sent-Ekziperī. Lielākā daļa zinātnieku domā, ka cilvēkam ir iedzimta, instinktīva tieksme un spēja uz labvēlīgu saskarsmi. A. Diprē to sauc par “simpātiju jūtām”, E. Fromms par “vajadzību pēc glāstiem”.
Jauniešu vidū saskarsmei ir nozīmīga loma, jo ar tās palīdzību viņi sevī meklē identitāti un veiksmes formulu dzīvei.…