SECINĀJUMI
1. Psihosociālās teorijas pamatlicējs E.Eriksons uzskata, ka jaunieša vecumposmā notiek identitātes krīze un pozitīvs šī perioda iznākums ir stabila “Es” izjūta.
2. Dž.Marsija uzskata, ka identitāte ir pakāpe, kādā jaunietis ir izpētījis un apzinājies sevi.
3. Ja identitātes meklējumi nenorit veiksmīgi, var izveidoties negatīvā identitāte vai identitātes difūzija.
4. Pozitīva saziņa ģimenē un iesaistīšanās pusaudža dzīvē saistās ar mazākām uzvedības problēmām un pozitīvāku identitāti.
5. Lielākā daļa jauniešu (93%) izjūt stabilu identitātes sajūtu, 56% jauniešu viedoklis un uzskati sakrīt ar vecāku viedokļiem un uzskatiem, 54% novērtē vecāku viedokli profesijas un izglītības ieguvē un 84% uzskata, ka vecāki viņiem neuzspiež savu viedokli par nākotni.
6. Tika konstatēta vāja pozitīva saistība (r=0.17) starp to, kā jaunieši paši novērtē savu identitāti un to, cik daudz viņu galvenie uzskati sakrīt ar vecāku uzskatiem.
7. Stiprāka identitāte var būt gan tiem jauniešiem, kas paši meklē savu ceļu, gan tiem, kas vienkārši pārņem apkārt valdošās vērtības.
8. Speciālisti darbā saskaras ar pieaugušajiem, kuriem vēl nav noformējusies identitāte un, kas nezin, ko grib.
9. Pētījuma hipotēze - 15-18 gadīgi jauniešu identitātes izjūta vēl tikai veidojas un identitātes izjūtai ir pozitīva saistība ar vecāku viedokļa vai vērtību pieņemšanu - apstiprinājās daļēji.
…