Secinājumi
Šī darba rakstīšana deva iespēju atkārtot latviešu valodas zināšanas, precīzāk, morfoloģijā un leksikoloģijā, kā arī iemācīties daudz ko jaunu, aizmirstu pētot tieši valodniecības nozares. Novērtēju arī lielisko iespēju iepazīt manu draugu un paziņu interneta portālos draugiem.lv, facebook.com, twiiter.com, ask.fm, kā arī programmā skype lietoto valodu un pirmo reizi mūžā izvērtēt cik tā ir pareiza vai nepareiza no latviešu valodas viedokļa.
Secināju, ka interneta vidē izmantotā valoda manāmi atšķiras no latviešu literāras valodas un jauniešu izmantotās literāras valodas, kā interneta valodu raksturoja kāds anketas aizpildītājs - latviešu valodas slānis - piegružots un pārlieku modernizēts. Sapratām arī to, ka interneta valoda ir pilna žargonvārdiem, barbarismiem, vulgārismiem u.c. vārdiem, kas nepieder latviešu literārajai valoda un jauniešiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam ko un kā viņi raksta. Jāatceras, ka skola nav vienīgā vieta, kur jālieto pareizu valoda – internets arī ir sabiedriska telpa.
Darba gaitā izpildīju visus sākumā uzdotos uzdevumus un sasniedzu noteikto mērķi: Iepazīt kāda ir manu draugu un paziņu interneta portālos draugiem.lv, facebook.com, twiiter.com, ask.fm, kā arī programmā skype lietotā valoda. Pēc mērķa sasniegšanas varēju konstatēt, ka izvirzītā hipotēze (daļa jauniešu internetā izmantojamo valodu vērtē negatīvi un uzskata, ka tā kaitē literārajai valodai, taču nevēlas mainīt to, jo tā ir ērta, pierasta un visiem saprotama) ir pilnībā apstiprinājusies. Jaunieši saprot, ka valodu, ko viņi lieto interneta vidē ir nepareiza un kropļo latviešu literāro valodu, taču kad runājam par interneta valodas maiņu jaunieši iebilst, jo ir apraduši ar nepareizo valodu un uzskata to par lielisku un ērtu saziņas līdzekli. Pēc pētījuma beigām sapratu, ka diez vai kaut kas tiks mainīts internetā izmantojamās valodas situācijā. Vienīgā iespēja kā to mainīt par labu ir uzstādīt valodas „filtrus” un stingrus ierobežojumus attiecībā uz rakstību internetā.
…
