SECINĀJUMI
1. Izpētot teorētisko bāzi, var secināt, ka termins „adaptācija” ir plašs un tiek pielietots vairākās zinātņu nozarēs, tāpēc var būtiski atšķirties tās būtība, posmi un klasifikāciju veidi. Adaptācijas periods, sevišķi tā sākumā, ir ļoti grūts un sarežģīts laiks, tāpēc jaunajam skolotājam nepieciešams atbalsts. Šim procesam jābūt strukturētam, organizētam, kā arī jānodrošina atgriezeniskā saite. Skolas vadībai ir nozīmīga loma jauno skolotāju adaptācijas veicināšanā.
2. Mentora piešķiršana jaunajiem skolotājiem ir aktuāla visā pasaulē, mentors var palīdzēt gan ar saviem kā pieredzējuša pedagoga padomiem, gan ar savu atbalstu, iejūtoties skolas kolektīvā. Iejušanās būtu daudz vienkāršāka, ja arī Latvijā visiem jaunajiem skolotājiem tiktu piešķirts mentors.
3. Ikviena jauna darbinieka sekmīgu adaptēšanos var veicināt viņa motivēšana, tāpēc skolas administrācijai ir jāsaprot motivācijas nozīmīgums. Lai īstenotu motivāciju, skolas administrācijai jānoskaidro, kas katram pedagogam, arī jaunajam pedagogam ir svarīgs, jāizzina viņa intereses un vajadzības. Motivēta kolektīva darbība palīdz palielināt iestādes darbības efektivitāti, stiprina izglītības iestādes tradīcijas, vienotību un patīkamu gaisotni.
4. Izglītības iestādēs nav izdalīta atsevišķa personāldaļa, tāpēc jautājumi, kas saistīti ar skolas kolektīvu, jāuzņemas vadībai. Lai to varētu darīt produktīvi, administrācijas darbiniekiem jābūt atbilstošām kompetencēm.…