Jāzeps Vītols ir latviešu kora mūzikas dižmeistars. Viņa daiļradē, arī kordziesmās ir iedziļinājušies gan kritiķi, gan kordiriģenti. Komponista mūzikas valodas izteiksmes līdzekļu un formu analīzes vienmēr ir pavadījuši vispārākā pakāpē izteikti cildinājumi. Jēkabs Vītoliņš, piemēram, teicis, ka J. Vītols reprezentē pašus augstākos mūzikas mākslas sasniegumus. Jēkabs Graubiņš, kas atstājis nopietnu pētījumu par Vītola kordziesmām, saka, ka „Vītola kordziesmu pūrs ir bagātākais un greznākais, kāds latviešos atrodams”. Diriģents Ernests Brusubārda uzskatījis, ka „Vītols komponējis tādus meistardarbus, kas nekad nenozudīs no mūsu kora dzelzs repertuāra”. Vītols Pēterpils konservatorijas laika audzēknis un viņa vadītā Latviešu dziedāšanas biedrības kora dalībnieks, ievērojamās „Dziesmuvaras” diriģents. Ādolfs Ābele apgalvojis, ka „Eiropā (...) nav daudz tādu komponistu, kāds mums ir Vītols”.
Jāzeps Vītols - latviešu mūzikas patriarhs un leģenda; liela spilgta personība, kas vairāk nekā pusi gadsimta bijusi latviešu skaņumākslas centrālā figūra: komponists, pedagogs, kritiķis, sabiedrisks darbinieks, kura vārdam likuma svars.
Uzticība savam talantam un savai tautai - paši spēcīgākie balsti visam J. Vītola radošajam mūžam. Tie klāt ir visur: no nelielas kora dziesmas līdz simfoniskai partitūrai, no draudzīgas sarunas kolēģu vidū līdz Latvijas pārstāvēšanai nozīmīgās starptautiskās norisēs. Un tomēr pašā centrā, pašā kodolā - jaunrade. J. Vītola mūzika ir skaidra, dziļa, cilvēciska, tajā atspoguļojas tieksme pēc harmonijas, rimtas, bagātas personības dzīves gudrs skatījums uz cilvēku un pasauli. …
