Jēdziena "makroekonomika" vēsturiskā izcelsme

1. Ekonomiskās domas pirmsākumi Cilvēkiem piemītošajām zināšanām, visām notiekošajām lietām un parādībām tagadnē ir noteikts pamatojums – vēsture. Cilvēces vēsture sastāv no daudziem periodiem, kas savā starpā ir cieši saistīti un katra nākamā posma sākuma pamatā ir iepriekšējo periodu pieredze. Balstoties uz vēsturiskajiem notikumiem un atklājumiem veidojas tagadne un nākotne jebkurā nozarē. Cilvēce ir attīstījusies laika gaitā evolucionējot, tieši to pašu var teikt par zinātni, jo arī tai ir raksturīga evolūcija. Runājot par ekonomiku, tad tā kā zinātne sāka veidoties 17.gadsmita beigās un par fundamentālu zinātni tā kļuva 19.gadsimtā. Tomēr nevar nepieminēt, ka dažādi ekonomiskie procesu pirmsākumi ir atrodami krietni agrāk (Brīvers, 2001, 4). Kopš ekonomiskās domas pirmsākumiem, ekonomika bija cilvēku kultūras neatņemama sastāvdaļa, tā kā tā ietekmēja sabiedrības attīstību. Ekonomiskās domas attīstība bija cieši saistīta ar civilizācijas rašanos un tās attīstību no seniem laikiem līdz pat mūsdienām. 2. Makroekonomikas vēsturiskā izcelsme Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā makroekonomika tiek definēta kā: „Ekonomikas zinātne, kas pētī un izskaidro tautsaimniecībā kopumā notiekošos procesus, šim nolūkam izmantojot apkopojošus ekonomiskos rādītājus. Atšķirībā no mikroekonomikas, kuras pētīšanas objekts ir uzņēmums, mājsaimniecība u.tml., makroekonomika aplūko nodarbinātības teoriju, ieņēmumus, izdevumus, naudas, kredīta, finanšu, nodokļa, ārējās tirdzniecības, tautsaimniecības attīstības un citus jautājumus valsts līmenī. Galveno uzmanību makroekonomika veltī jautājumiem, kas saistīti ar valsts ieņēmumu palielināšanu un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu.” (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca, 2000, 284).