Josifa Staļina politikas ietekme uz Latvijas teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību 20. gadsimtā

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība jeb PSRS bija totalitāram režīmam pakļauta lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. līdz 1991. gadam. Pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma Krievijā boļševiki piedalījās Satversmes sapulcē, taču pēc sociālistu uzvaras vēlēšanās ar spēku tika parādīts, ka boļševiki nepieļaus turpmāku demokrātisku attīstību un valstī veidos vienas partijas diktatūru. Vara tika koncentrēta Viskrievijas komunistiskās boļševiku partijas rokās, un tika pasludināta proletariāta diktatūra pēc Vladimira Ļeņina idejām. 1922. gadā tika nodibināta Padomju Sociālistisko Republiku Savienība, kurā, Josifa Staļina (Džugašvili) valdīšanas laikā (1926.-1953.), režīms kļuva totalitārs ar centralizētu pārvaldi, represijām un plānveida ekonomiku, un šī sistēma tika uzspiesta arī Latvijai pēc tās okupācijas 1940. gada jūnijā, kad pēc ultimāta un Sarkanās armijas ienākšanas tika organizētas nedemokrātiskas vēlēšanas, pasludināta Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika un 5. augustā Latvija tika anektēta PSRS sastāvā, zaudējot neatkarību līdz pat 1991. gadam. Okupācijas vara likvidēja Latvijas teritorijā pastāvošo politisko sistēmu, uzsāka plaša mēroga represijas un iedzīvotāju deportācijas, īstenoja teroru, pakļāva sabiedrību ideoloģiskai kontrolei un pārveidoja tautsaimniecību atbilstoši padomju modelim. …