Jozefs Haidns

J.Haidna dzīve jau no mazām dienām bija saistīta ar mūziku. Dzimtajā Austrijas ciematā Roravā tautasdziesmas, ko skandināja tēvs rakstnieks un māte, rosināt rosināja mazo zēnu pievērsties mūzikai. Astoņu gadu vecumā viņš sāka dziedāt Vīnes katedrāles zēnu korī. Neviens no kora pedagogiem Haidna mēģinājumus komponēt neatbalstīja, tādēļ bija jāapmierinās ar pašmācības ceļā gūtām zināšanām. Kad sākās balss lūzums, Haidnam no kora bija jāšķiras. Kādu laiku viņš pelnījās, spēlējot vijoli dažādos sarīkojumos. Beidzot Haidns kļuva par mūzikas kapelas vadītāju firsta Esterhāzi pilī Vīnes tuvumā. Kapelas vajadzībām Haidns 28 gadus rakstīja dažādus skaņdarbus, simfonijas, kvartetus, sonātes, koncertus, nostaigājot ļoti garu daiļrades attīstības ceļu. No vienkāršiem simfoniskiem sacerējumiem pamazām izveidojās klasiskās simfonijas paraugi, no nelieliem instrumentētiem ansambļiem- klasiskā stīgu kvarteti.
Haidna rīcībā bija neliels orķestris, ar kuru viņš varēja pārbaudīt savu darbu skanīgumu, lai pēc tam tos pārlabotu un pilnveidotu. Haidna darbi ātri izplatījās Eiropā. Viņu slavināja Stokholmā, Amsterdamā, Parīzē, Pēterburgā, Londonā. 18 gadsimta beigās Haidns vairākkārt diriģēja savus darbus Londonā. Koncertiem Londonā uzrakstītas viņa 12 pēdējās (Londonas) simfonijas, kas ir arī labākās. Mūža baigās komponists pavadīja Vīnē.…