Nobeigums
1882.gada ANO Jūras tiesību konvencija – mūsdienās nozīmīgākais jūras tiesību regulējošais starptautiskais nolīgums, kas pēc savas būtības ir visaptveroša jūras tiesību kodifikācija. Tajā ir iekļauts gan jūras šaurumu tiesiskais regulējums, kā arī citi ar jūras tiesībām saistīti jautājumi. Katrā jūras šaurumā ir atšķirīgs tiesiskais regulējums. Melnās jūras šaurumu galvenokārt regulē Montrē konvencija.
Jūras šaurumi bieži ir bijuši starptautisku strīdu objekti un pat karu cēloņi, jo katra valsts ir ieinteresēta iegūt noteicošo lomu jūras šaurumā, kas savieno jūras.
Piekrastes valstīm ir dotas plašas tiesības caurbraukšanas režīmu noteikšanai, bet ir stingri norobežota piekrastes valsts patvaļa vai diskriminācija, nosakot kuģu caurbraukšanas tiesības. Tomēr izejot no piekrastes valsts drošības, neatkarības un aizsardzības nepieciešamības, pastāv tiesības zināmā mērā ierobežot kara kuģu un lidmašīnu kustība.
Izpētot miera pārejas un tranzīta pārejas jēdzienus, jāsecina, ka galvenā atšķirībā starp tranzīta un miera pāreju ir tieši kur, tas ir kādā statusā ūdenī notiek caurbraukšana (teritoriālā jūrā vai atklātā). Tranzīta pāreja atrodas jūras šaurumos starp atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskas zonas vienu daļu un atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskas zonas citu daļu, bet miera pāreja atrodas teritoriālajā jūrā.
…