Cilvēce savas attīstības gaitā jūru ir aizvien vairāk apguvusi, pakāpeniski paplašinot tajā savu darbības svēru. Patlaban jūras tiesības ir pārvērtušās augošā, sarežģītā un cieši saistītā ar vairāku daudzpusējo līgumu veidotā visaptverošā sistēmā.
Pasaulē ir vairāki simti jūras šaurumi un vairāki mākslīgi veidotie kanāli, bet ne visi no tiem ir izmantojami starptautiskajā kuģošanā ģeogrāfisku apstākļu dēļ vai arī tiem ir valsts iekšējā saimnieciskā vai arī cita nozīmīga nozīme. Šaurumiem ir liela ekoloģiskā nozīme sakarā ar ūdens apmaiņu starp atsevišķām Pasaules okeāna daļām un jūrām. Šaurumi ir arī svarīgi objekti zinātniskajiem pētījumiem un kara darbībai. To svarīgumu kuģniecībā raksturo fakti ka caur tiem tik kuģoti cauri vairāki simti tūkstošu jūras kuģu.
Kā jau darbā tiks minēts, tad viens no jūras izmantošanas pamatprincipiem ir jūras izmantošana miermīlīgiem mērķiem. Un, lai šo principu varētu realizēt ir nepieciešams izdot attiecīgas normas par to ievērošanu un attiecīgas sankcijas par to neievērošanu, respektīvi tiesiskā regulēšana. Pašlaik kopumā jūras tiesiska regulēšana notiek pēc ANO 1982.gada Jūras tiesību konvencijas.
No starptautiski tiesiskā viedokļa mūsu planētas jūru un okeānu teritorijas tiek sadalītas uz
1)jūras tiesības, kuras pakļautas kādas valsts jurisdikcijai un ir šīs valsts teritorija (iekšējie jūras ūdeņi, teritoriālā jūra);
2)jūras teritorijas, uz kurām saskaņā ar starptautisko tiesību normām izplatās ierobežota valsts jurisdikcija (pieguļošā zona, ekskluzīvā ekonomiskā zona)
3)jūras terirorijas, kuras nav pakļautas nevienas valsts jurisdikcijai (atklātā jūra)1
Iekšējie ūdeņi
Iekšējie ūdeņi pēc 1982.gada Konvencijas 8. panta ir "ūdeņi, kas atrodas starp krasta līniju un tām izejas līnijām, no kurām sākas teritoriālas jūras platuma atskaitīšana".
Iekšējie ūdeņi ir piekrastes valsts teritorijas sastāvdaļa un pilnībā pakļauti tās suverenitātei; tie sastāv no jūras ostu, līču, upju un to grīvu, ezeru u.c. ūdeņiem. Nacionālā likumdošanā valsts nosaka savu iekšējo ūdeņu robežas ņemot vērā Konvencijas un citu starptautisko tiesību normu noteikumus.
LR iekšējie ūdeņi ir:
1)jebkuri ūdeņi, kas atrodas uz sauszemes pusi no bāzes līnijas;
2)upju, ezeru un citu ūdenstilpju ūdeņi līdz LR valsts robežai2
Teritoriālā jūra
Par teritoriālo jūru sauc jūras ūdeņu joslu gar piekrastes valsts krastu vai gar tās iekšējiem ūdeņiem. Šīs jūras ūdeņu joslas platums saskaņā ar starptautisko tiesību principu normām var sniegties līdz 12 jūras jūdžu platumam un tā ir pakļauta piekrastes valsts jurisdikcijai. …
