Protams, izdzīvot un attīstīties balasta ūdeņos spējīgas tikai stiprākās, agresīvākās un pielāgoties spējīgākas sugas. Šā iemesla dēļ vairāk nekā 30% invazīvo sugu ir no Ziemeļamerikas reģiona, jo tur esošā ūdens vide sāļuma ziņā, kas ir izdzīvošanai svarīgākais priekšnoteikums, ir vislīdzīgākā Baltijas jūrai. Tādējādi līdz ar jaunu sugu nonākšanu ūdeņos jūras ekosistēmu var pārsteigt gan infekcijas slimības izraisoši mikroorganismi, gan toksiskas aļģes, kas var nodarīt ļaunumu kā zivīm, tā arī cilvēkiem(10).
Ar jūras transportu atceļo ne tikai ar neapbruņotu aci neredzami organismi, bet arī krietni lielākas sugas, kas rada pamanāmas sekas. Spilgts piemērs ir apaļais jūras grundulis, kas īsā laikā Polijas piekrastē savairojās ievērojamos apjomos, izēda kādu gliemeņu sugu un piesaistīja kormorānus jeb jūras kraukļus, kas šīs zivis labprāt iekļauj savā maltītē(11).
Secinājumi
1. Visi jūras transporta radītie piesārņojumi ir savstarpēji saistīti. Piemēram, gaisa piesārņojums ietekmē arī sauszemes un ūdens piesārņojumu.
2. Uz zemes kaitīgās vielas nonāk ar lietus, krusas, sniega vai miglas palīdzību.
3. Eitrofikācija ir viens no spēcīgākajiem bioloģiskajiem piesārņojumiem. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā.
4. Visbīstamākais piesārņojuma veids ir naftas noplūde. No šīm katastrofām ciešs ne tikai jūras ekosistēmas iemītnieki, bet arī piekrastes ekosistēmas
…