Juridiskā atbildība ir viena no tiesību sistēmas sastāvdaļām, ko pēta tiesību teorija. Jebkurai personai, kā sabiedrības sastāvdaļai, piemīt gan tiesības, gan pienākumi. Par šo normu pārkāpumu pastāv arī attiecīga atbildība.
Ar juridisko atbildību saprot valsts piespiešanu tiesību prasību pildīšanai un tiesiskās attiecības, kad katrai no pusēm ir jāatbild citas puses, valsts un sabiedrības priekšā. Juridiskā atbildība vienmēr saistās ar valsts piespiešanu, kā arī neizdevīgu seku iestāšanos tiesību pārkāpējam. Valsts piespiešanu piemēro tiesību pārkāpējiem par izdarīto tiesību pārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un, kas paredzēts tiesību normās. Valsts nosaka atbildības mērus tiesību normās, kuru realizāciju visos gadījumos nodrošina ar valsts piespiešanu. Atbildību piemēro uz to speciāli pilnvarotas valsts institūcijas vai amatpersonas. Juridiskā atbildība tiesību pārkāpuma gadījumā iestājas neatkarīgi no personas vēlmes vai gribas.
Juridiskā atbildība var iestāties pie nosacījumiem, ja ir izdarīts tiesību pārkāpums vai, ja persona veikusi prettiesisku darbību vai uzvedību. Lai sauktu tiesību pārkāpēju pie atbildības, nepieciešams noskaidrot, vai nav apstākļi, kas izslēdz juridiskās atbildības iestāšanos, jo likumdevējs ir paredzējis gadījumus, kad tiesību pārkāpējus nesauc pie atbildības par izdarīto. Ja par tiesību pārkāpumu nav paredzēta juridiskā atbildība, tad nevar runāt par personas vainu.
Juridisko atbildību raksturo arī nelabvēlīgu seku radīšana likumpārkāpējam. Šo noteikto labumu atņemšana ir kā dabiska valsts reakcija uz kaitējumu, ko likumpārkāpējs nodarījis sabiedrībai vai atsevišķai personai. Negatīvās sekas var būt dažādas, tomēr būtiskākās no tām ir personiska, mantiska vai organizatoriska rakstura. …
