Hellēnisma laikmeta dzejas pārstāvis Kallimahs (Kallimachos) ir rakstījis epīlijus, epigrammas, himnas, elēģijas, zinātniskus apcerējumus, taču līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai 641 epigrammas un 62 himnas. Viena no šīm himnām ir „Atēnas pelde” („Eis lutra tes Pallados”).
Himnā „Atēnas pelde” Kallimahs attēlo Atānas kalpotāju pošanos uz dievietes peldi, kā arī iepin vēstījumā dažādus mītus, atklājot Atēnas cildenumu, varenību, arī taisnīgumu.
Himnas centā ir Atēna, kas klasiskajā sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un okeanīdas Metīdas meita. Mīts par viņas piedzimšanu ir diezgan savdabīgs (līdzīgs mītam par Dionīsa dzimšanu). Zevs, uzzinādams, ka Metīdai pēc meitas piedzimšanas būs dēls, kas atņems viņam varu, aprija okeanīdu. Vēlāk no Zeva galvas, kuru uz pusēm pārsitis Hēfaists, piedzima Atēna. Tas norāda uz to, ka Atēna ir Zeva tiešs turpinājums, viņa nodomu un gribas izpildītāja. Te ir jūtama patriarhāta ietekme. Sengrieķu klasiskajā mitoloģijā Atēnai ir vairākas funkcijas:
• gudrības (saistās ar valsts lietām, darīšanām) dieviete;
• taisnīga kara dieviete;
• saistās ar arodiem, piemēram, sieviešu darba (sevišķi aušanas) aizbildne;
• pilsētu sargātāja.
…