Es izvēlējos šo tēmu, jo tā man ir ļoti tuva un pati nodarbojos ar kalnu slēpošanu. Man šis sporta veids ļoti patīk un mani interesē viss, kas ir saistīts ar to. Patīk atpūsties kalnos un izbaudīt svaigo Alpu gaisu. Vissvilinošākais ir Alpu skaistās ainavas, kas apbur ar savu vienreizību. Un arī šis sporta veids tiek uzskatīts par vienu no visinteliģentākajiem sporta veidiem pasaulē, jo vienlaicīgi ir jāizdara apmēram desmit kustību. Latvija nav kalnu zeme, tomēr pie mums šis sporta veids pastāv un ir arī profesionāli slēpotāji, kuri cenšas sevi pierādīt pasaulē, ber ir daudz šķēršļu, kas slēpošanai neļauj attīsties un ir arī daudz dažādas problēmas. Es pastāstīšu par kalnu slēpošanu, par tās attīstību un par problēmām kas ir saistītas ar to Latvijā.
Latvijā kalnu slēpošana ir attīstītāka kā citās Baltijas valstīs, tomēr ar tādām kalnu slēpošanas lielvalstīm kā Austrija, Vācija un Itālija nevar nemaz salīdzināt. Viens no iemesliem, kāpēc neesam spicē ir tas, ka Latvija nav kalnu zeme un mums nav atbilstošas treniņa vietas. Otrs iemesls varētu būt tas, ka mūsu valdība neatbalsta sportu, kā tādu, es domāju, ka nepalīdz attīstīties, tas nav tikai slēpošanā, bet arī citos sporta veidos. Pēc jaunajiem nodokļu likumiem nevienai firmai vairs nav izdevīgi kādu sponsorēt un atbalstīt. Tādējādi līdzekļi ir nogriezti. Federācijas arī vairs nevar atbalstīt jo arī viņiem nav naudas, ja atbalsta tad ar smieklīgi maziem līdzekļiem. Tas, ka kalnu slēpošana ir attīstītāka kā Igaunijā un Lietuvā ir tikai pateicoties tam, ka padomju laikā mums bija daudz talantīgi šī sporta veida pārstāvji, un pateicoties tam, ka viņi šo sporta veidu tik kaislīgi mīl, mēs esam nokļuvuši līdz šādam līmenim.…