NOBEIGUMS
Kanonu tiesības ir katoļu baznīcas tiesības, kuras veidošanās ir saistīta ar kristietības pirmsākumiem. Ļoti liela vērība kanonisko tiesību veidošanas pirmsākumiem tika likta uz tiesību normas fiksēšanu dokumentos, to argumentācijai un juridiskās valodas skaidrībai.
Kopš kristīgā baznīca IV un V gadsimtā sāka attīstīt savus likumus, kas noteica pierādījumus un procedūru strīdīgās lietās, bīskapu tiesas pašas par sevi piemēroja romiešu civilo tiesību normas saviem mērķiem.
Viduslaikos baznīcai piederēja liela loma visās dzīves jomās, it īpaši valsts pārvaldē. Lai celtu laicīgās varas autoritāti, Romas pāvests kā katoļu baznīcas galva stājās valsts priekšgalā līdzās ķeizaram vai pieprasīja laicīgo valdnieku bezierunu pakļāvību baznīcai.
Kanoniskā jurisprudencē attīstījās kanoniskās publiskās tiesības, kurās ietilpa – krimināltiesības, kriminālprocesa normas, baznīcas uzbūve un darbību regulējošas normas, un kanoniskās privātās tiesības, kurās ietver – ģimenes un laulības tiesiskais regulējums, mantošanas tiesības, īpašuma tiesības un saistību tiesības.
Kanoniskās tiesības atšķirībā no citām viduslaiku tiesībā joprojām tiek izmantotas. Tikai mūsdienu pasaulē ir mainījies to statuss, jo daudzās valstīs baznīca ir nodalīta no valsts un pastāv ticības un pārliecības brīvība.
…