Kas ir kanoniskās tiesības?
Parasti baznīcas tiesības iedala iekšējās un ārējās tiesībās. Iekšējās baznīcas tiesības nosaka baznīcas iekšējo organizāciju un darbību, pie kam noteicošās ir pašas baznīcas autonomās normas. Ārējās baznīcas tiesības nosaka baznīcas stāvokli valstī un attiecības ar citām organizācijām. Šai ziņā noteicošie ir valsts varas iestāžu izdotie normatīvie akti.
Kanoniskās tiesības ir tās, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju un reliģisko iestāžu attiecības ar valsti. Ar laiku kanoniskās tiesības izplatījās un tās ietekmēja visas tiesību nozares.
Kanoniskās tiesības piemēroja ne tikai baznīcas tiesās, bet tās attiecās arī uz dažām laicīgās dzīves pusēm. Piemēram, baznīca bija atzinusi, ka tās kompetencē ietilpst arī saistību tiesību-līgumu regulēšana. Bija noteikts, ka līgumi jāpilda, lai līgumslēdzējas puses glābtu savu dvēseli. Baznīca aizliedza par aizdevumiem ņemt procentus. Tomēr neskatoties uz to pati bija lielākā augļotāja.Bija jāmaksā desmitā tiesa no nodokļiem baznīcai. Tā radās lieli naudas uzkrājumi. Kam ir nauda, tam ir vara. Sāka celt baznīcas, kas saglabājušās līdz mūsdienām.
Katrs Rietumeiropas iedzīvotājs dzīvoja vadoties pēc kanoniskajām tiesībām. Tās palīdzēja piesaistīt tautu baznīcai un likt strādāt baznīcas labā.
Kristīgo sprediķi iedvesa darbaļaudīm mistisku ticību tam, ka taisnība un labklājība, kas nav sasniedzama šai pasaulē, uzplauks aizkapa valstībā un būs lemta visiem, kas izpildīs jaunās reliģijas priekšrakstus. Ar ideju, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi Dieva priekšā, baznīca centās apslāpēt ekspluatēto ļaužu protestu, solot viņiem atmaksu par ciešanām viņpasaules dzīvē. Baznīca sludināja, ka visas nekrietnības, ko apspiedēji pastrādā pret apspiestajiem, ir vai nu taisnīgs sods par grēku, vai arī pārbaudījums, ko Dievs sūta cilvēkiem grēku izpirkšanai. Tā cildināja pazemību un paklausību. Šie principi bija svarīgs darbaļaužu verdzināšanas līdzeklis.
…
