IEVADS
Problēmjautājuma aktualitāte
Nu jau ir pagājuši vairāk kā desmit gadu kopš Latvijā darbojas brīvās tirgus ekonomikas principi. Šajā laikā ir attīstījies arī vērtspapīru tirgus, kas ir viens no modernās ekonomikas pīlāriem. Kopš 2001.gada Latvijā ir sācis darboties arī pensiju sistēmas otrais līmenis un sākot ar 2002.gadu tajā darboties ir ļauts arī komercbankām un citiem privātajiem tirgus dalībniekiem. Līdzekļi, kas tiek novirzīti pensiju fondos, lai nestu peļņu un līdz ar to nodrošinātu pārtikušas vecumdienas to iemaksu veicējiem, tiek ieguldīti arī dažādos vērtspapīros. Šobrīd vienkāršajam nodokļu maksātājam vienīgais orientieris, kā tiks izmantoti līdzekļi no viņa sociālās apdrošināšanas maksājumiem, ir dažādo pensiju plānu TV reklāmas un komercbanku bukleti.
Pētījuma objekts un priekšmets
Tomēr ikvienam ir skaidrs, ka ienākumu gūšana un jo īpaši no spekulācijām vērtspapīru tirgū ir saistīta ar risku un nākotnes nenoteiktību. Nespeciālista viedoklis, kā darbojas fondu biržas un kā strādā brokeri, ir virspusējs un vairāk pamatots ar stereotipiem un iespaidiem no kino. Pēc otrā pasaules kara ir attīstījušās gan dažādas tehnoloģijas un metodes, kas atvieglo un padara saprotamāku vērtspapīru tirgu arī parastajam cilvēkam. Latvijā dažas komercbankas ir interneta palīdzību ļauj pašam bankas klientam veidot un vadīt savu vērtspapīru portfeli. Mūsu izvēlētā tēma Kapitāla aktīvu novērtēšanas modelis jeb CAMP modelis ir viens no pamatakmeņiem, uz kā balstās vērtspapīru riska un ienesīguma analīze. Pārzinot CAMP modeli, teorētiski ikvienam no mums būtu iespēja adekvāti pārvaldīt savus vērtspapīrus un līdz minimumam samazināt potenciālo risku un zaudējumus. Līdz ar to šā pētījuma objekts ir kapitāla aktīvu novērtēšanas modelis jeb metode, ko izmanto investori, lai novērtētu vērtspapīru risku un ienesīgumu, un šie abi raksturlielumi ir pētījuma priekšmets.
Pētījuma mērķis un uzdevumi
Pētījuma autori par pētījuma mērķi ir izvirzījuši CAPM izmantošanu aprēķinos, nosakot vairāku Latvijas uzņēmumu akciju ienesīgumu, un ar šīs analīzes palīdzību pārliecinātos – vai teorija saskan ar praksi. No pētījuma mērķa izriet divi galvenie uzdevumi – 1) aprakstīt CAPM teoriju; 2) pamatojoties uz šo teoriju iegūt atbilstošos datus par vērtspapīriem un veikt nepieciešamos aprēķinus secinājumu izdarīšanai.
Paskaidrojumi
Pētījuma teorētiskajā daļā izvietotie attēli un matemātiskās sakarības jeb formulas ir ņemtas no šajā pētījumā izmantotās literatūras avota 1.punkta (William F. Sharpe; Gordon J. Alexander; Jeffery V. Bailey; Investments, Fifth edition, translation in Russian – Moscow, Pretentice Hall International, Inc., 2001. – P. 258-287). Līdz ar to attiecībā uz iepriekšminētajiem objektiem nav norādītas atsaucas, jo parādās tikai viens avots. Pētījuma praktiskā daļa sastāv no Rīgas Fondu biržā piecu kotēto uzņēmumu apraksta. Pielikumā ir ievietotas lapas ar attiecīgajiem aprēķiniem, uz kuriem balstoties izdarīti secinājumi praktiskajā daļā. Savukārt, attēlos lielumu apzīmējumu atšifrējums ir atrodams pamata tekstā pie attiecīgās tēmas.
1. CAPM VĒSTURE
1960.gadā mūsdienu vērtspapīru teorija vēl nebija nobriedusi, kad Viljams F. Šarps (William F. Sharpe), 26 gadus vecs pētnieks no RAND korporācijas, Losandželosas ideju ģenerators, iepazinās ar jauno ekonomistu Hariju Markovicu (Harry Markowitz).. Toreiz neviens no viņiem nenojauta, ka ikdienišķais klauvējiens pie Markovica biroja durvīm uz visiem laikiem izmainīs procesu, kā investori novērtē ieguldījumus.
…
