Kapitālsabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija

No vienas puses komerctiesības un Komerclikums, kurā ir ietvertas komerctiesības regulējošas tiesiskās normas, var likties pavisam vienkārši, it kā Komerclikuma ietvertās normas ir viegli saprotamas, pats mehānisms, ar kuro tiek regulētas komerctiesiskās attiecības liekas skaidrs un vienkāršs. Taču tā ir tikai ilūzija, kas ļoti bieži izzūd līdz rodas nepieciešamība piemērot komerclikumā ietvertās normas praksē. Un līdz ar likumā ietverto normu piemērošanu praksē mēs bieži sastopamies ar gadījumiem, kad normatīvajos akts pat aptuveni netiek neregulēts jautājums, kas radās tev priekšā, sastopamies ar to, ka likumā ietvertās normas ir pretrunā viena ar otro. Tikai prakses ceļā, tikai reāli piemērojot likumā ietvertās normas var sniegt plašo un izvērsto likuma analīzi, kas nebūs tikai praksē-nepiemērojamā-teorija.
Komerctiesības un komerclikums nav izņēmums. Arī šajā tiesību institūtā izpratni par likumisko normu piemērošanu un darbību var iegūt prakses ceļā, kā rezultātā rodas arī iespēja analizēt likuma normas.
Diemžēl mums savā praksē nebija saskarsmes tieši ar Komerclikuma XIV.sadaļu – Kapitālsabiedrību darbības izbeigšana un likvidācija. Neskatoties uz to mēs mēģināsim pievērst uzmanību, kā mums liekas, tām normām, kuru izprašana prasa šo normu analīzi, mēģināsim sniegt savu priekšstatu par atsevišķām normām un to piemērošanu, bet nepievērsīsim uzmanību vispārsaprotamiem un no likuma normām tieši izrietošiem aspektiem.
Darbā mēs mēģināsim nepārrakstīt komerclikumu, līdz ar ko netiks izskatīti arī tādi jautājumi ka: kādi dokumenti ir iesniedzami komercreģistrā, kāda ir kārtība kreditoru informēšanai par sabiedrības likvidāciju, kas nepieciešams likvidatora iecelšanai uc. jautājumi, atbildes uz kurām var viegli atrast Komerclikumā vai var saņemt pašā komercreģistrā. …