Kapitālsabiedrības pārstāvība

PĀRSTĀVĪBAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS


Pārstāvība (angļu - contingent, representation, vācu – Vertretung, krievu - репрезентация) – tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) viņam piešķirtā pilnvarojuma robežās uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa tiesības un likumīgās intereses, kā arī veicot darbības, kas rada, groza vai izbeidz pārstāvamā tiesības un pienākumus ar citām, trešām personām, izņemot tās tiesības un pienākumus, kuriem ir personisks raksturs un kurus nevar realizēt ar pārstāvības starpniecību.
Trešo personu un komerciālās apgrozības sakārtošanas interesēs komerctiesību institūti ir standartizēti. Tas nozīmē, ka komercattiecību dalībnieki nevar grozīt kāda tiesiska institūta izpausmes attiecībā pret trešajām personām. Šis princips ir īpaši svarīgs pārstāvības attiecībās.
Lai kapitālsabiedrība (turpmāk tekstā - sabiedrība) varētu taisīt tiesiskus darījumus, tai ir nepieciešami pārstāvji, jo Komerclikums (turpmāk tekstā - KCL) definē kapitālsabiedrību kā juridisku personu (KCL 135.pants). Savukārt, Civillikuma (turpmāk tekstā - CL) 1410.panta 2.daļa noteic, ka juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem pārstāvjiem.
Neskatoties uz to, ka sabiedrībai jārīkojas caur tās likumīgiem pārstāvjiem, tai nav aizliegts slēgt līgumus ar personām, uzticot tām savu lietu vešanu, un tādējādi sadarboties ar līgumiskiem pārstāvjiem (pilnvarniekiem). Tomēr pilnvarojuma līgums ir jānorobežo no gadījumiem, kad uzdevums tiek veikts kāda cita (darba vai uzņēmuma) līguma ietvaros.

…