-
Kapitālsabiedrības pārvalde
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 2 | |
1. | Kapitālsabiedrības pārvaldes tiesiskais regulējums | 3 |
2. | Kapitālsabiedrības dalībnieku un akcionāru sapulce | 4 |
3. | Kapitālsabiedrības padome | 7 |
4. | Kapitālsabiedrības valde | 8 |
4.1. | Valde kā kapitālsabiedrības pārstāve | 12 |
5. | Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrība | 16 |
6. | Valdes un padomes locekļu atbildība | 19 |
Secinājumi | 22 | |
Izmantotā literatūra un normatīvie akti | 24 |
Pēc Komerclikuma (atsaucēs –KCL) spēkā stāšanās Latvijā diezgan būtiski tika mainīti līdzšinējie uzņēmējdarbības principi.Komerclikums tika izveidots saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām attiecībā uz uzņēmējdarbības likumdošanu. Līdz ar to komercdarbības tiesiskais regulējums būtiski atšķiras no iepriekšējā. Komerclikuma galvenais uzdevums bija radīt apstākļus, lai uzņēmumu īpašnieki tiktu pasargāti pret negodīgiem krāpniekiem, kas iekļuvuši uzņēmumā. Komerclikuma izstrādāšanas un pieņemšanas laikā radās daudz diskusiju, tas tika kritizēts kā par tā saturu, tā arī par terminoloģisko lietojumu. Kā vienu no komerclikuma priekšrocībām tiek minēta uzņēmēja atbildības paaugstināšana. Tomēr arī šis nav viennozīmīgs viedoklis. Pastāv uzskats, ka komerclikums darbojas “kāda interesēs” un tiek grozīts “kāda interesēs”.
Kā zināms komerclikums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī, tomēr joprojām turpinās pārejas posms, kurā paralēli darbojas gan komerclikums, gan pašreizējo uzņēmējdarbību formu reglamentējošie likumi. Pārejas posms ilgs līdz 2005.gadam un uzņēmēja ierakstīšana komercreģistrā nepieciešama, lai nodalītu, kuri uzņēmumi darbojas pēc vecā likuma ar atsevišķiem izņemumiem un kuri pēc jaunās kārtības.
Komerclikums paredz piecus komersantu veidus – individuālais komersants, pilnsabiedrība, komanditsabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība. Tā kā komeclikuma reforma krietni skar tādas uzņēmējadrības formas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) un akciju sabiedrību (turpmāk – A/S) būtu lietderīgi izzināt šo sabiedrību pārvaldes institūciju darbību un konkrētāk tieši izpildinstitūcijas – valdes tiesisko regulējumu.
Komerlikuma 209.pants nosaka, ka kapitālsabiedrības parvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Šī paša likuma 221.pants nosaka, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Šī studiju darba mērķis ir izzināt kapitālsabierdrības pārvaldes tiesisko regulējumu, tās darbības principus, atbildību. Lai to izdarītu, iepazīšos ar šo sfēru reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, pieejamo literatūru, apkopošu šo informāciju un izdarīšu secinājumus.
Studiju darbā aplūkošu tādus jautājumus kā:
Kapitālsabiedrības pārvaldes tiesiskais regulējums un tās darbības principi – salīdzinot veco likumdošanu ar Komerclikumu;
Dalībnieku sapulces (akcionāru sapulces) un padomes tiesiskais statuss;
Valdes pārstāvības tiesības jeb valde kā kapitālsabiedrības pārstāve;
Valdes sastāvs; valdes un padomes locekļu atbildība;
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības valdes regulējums – galvenās atšķirības starp Komerclikumā ietverto pārvaldes tiesiko regulējumu un valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldēm.
Komerclikuma (atsaucēs – KCL) 134.panta 1.daļa nosaka kapitālsabiedrības jēdzienu. Šis pants nosaka, ka kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. 134.panta 2.daļa kapitālsabiedrības iedala divos veidos: sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabierdībā (A/S).
SIA pārvaldes regulējumam ir atvēlēta KCL 12.sadaļas 3.nodaļa. Šīs nodaļas 209.pants nosaka, ka sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome, ja tāda ir izveidota. No tā izriet, ka padome SIA pārvaldē nav obligāta institūcija. “Vecā likumdošana” nosaka, ka SIA pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un izpildinstitūcija (valde,direkcija,administrācija u.c.) Sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija vai revidents.1 Kā redzams, tad komerclikums neparedz dažādotus izpildinstitūcijas nosaukumus, bet vecajā kārtībā bez valdes izpildinstitūciju var nosaukt arī par direkciju, administrāciju vai piedēvēt tai citus nosaukumus. Atšķirās arī tas, ka likumā “Par SIA” kā kontroles un revīzijas institūcija minētas revīzijas komisija vai revidents. Savukārt, KCL pie sabiedrības pārvaldes institūcijām iepriekšminētās nepieskaita, bet paredz tiesības izveidot padomi, kas principā ir sabiedrības pārraudzības institūcija un tai likumā un statūtos noteiktajos ietvaros jāuzrauga izpildinstitūcijas - valdes darbība.…
Kapitālsabierdības pārvaldes tiesiskais regulējums, k-sabiedrības padome, valde, akcionāru sapulce, valsts un pašvaldību k-sabiedrības
- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
- Kapitālsabiedrības pārvalde
- SIA LLU MPS "Vecauce"
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Kurzemes hercogiste, tās pārvaldes sistēma
Research Papers for university5
-
Valsts pārvaldes kontroles sistēma
Research Papers for university26
-
Publiskās pārvaldes ētikas problēmas un risinājumi
Research Papers for university26
-
Valsts pārvaldes forma
Research Papers for university9
-
Jaunās publiskās pārvaldes teorijas pielietojums Rīgas pašvaldībā
Research Papers for university30