2002.gada 1. janvārī stājās spēkā likums, kurš pašreizējā momentā reglamentē komercdarbību Latvijā– Komerclikums (atsaucēs –KCL). Līdz ar Komerclikuma stāšanos spēkā, Latvijā diezgan būtiski tika mainīti līdzšinējie uzņēmējdarbības principi. Šis likums tika izstrādāts ar mērķi izveidot stabilu uzņēmējdarbības vidi valstī, un tas bija nepieciešams vairāku iemeslu dēļ:
1) Latvijas virzīšanās uz ES un likumdošanas saskaņošana ar ES direktīvām;
2) uzņēmējdarbības formas Latvijā ir pārāk sadrumstalotas;
3) esošie likumi ir nepilnīgi, nepārskatāmi un izraisa strīdus;
4) pašreizējie likumi nepietiekami aizsargā trešo personu intereses, kas kaitē normālai uzņēmējdarbībai.
Komerclikums paredz piecus komersantu veidus– individuālais komersants, pilnsabiedrība, komanditsabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība. Tā kā komerclikuma reforma krietni skar tādas uzņēmējdarbības formas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk- SIA) un akciju sabiedrību (turpmāk– A/S), būtu lietderīgi izzināt šo sabiedrību pārvaldes institūciju darbību.
Šī studiju darba mērķis ir izzināt kapitālsabiedrības pārvaldes tiesisko regulējumu, tās darbības principus, atbildību. Lai to izdarītu, iepazīšos ar šo sfēru reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, pieejamo literatūru, apkopošu šo informāciju un izdarīšu secinājumus.
Studiju darbā aplūkošu tādus jautājumus kā:
Kapitālsabiedrības pārvaldes tiesiskais regulējums un tās darbības principi, salīdzinot veco likumdošanu ar Komerclikumu;
Dalībnieku sapulces (akcionāru sapulces) un padomes tiesiskais statuss;
Valdes pārstāvības tiesības jeb valde kā kapitālsabiedrības pārstāve;
Valdes sastāvs; valdes un padomes locekļu atbildība.
…
