Pilnā vārdā Žanis Armands Diplesī de Rišeljē. Ir apbalvots no dabas ar dzelzs enerģiju, pilns nesatricināmas pašpaļāvības, liela gribas spēka un ar ģeniāla politiķa dāvanām. Rišeljē bija apdomīgs, tālredzīgs un darbīgs. Viņu uzskata par vienu no izcilākajiem politiskajiem darbiniekiem Francijas vēsturē. Rišeljē dzimis 1585.g. aristokrātu ģimenē, sākumā gatavojās militārai karjerai, bet 1602. gadā pievērsās teoloģijai, jo sakarā ar viņa vecākā brāļa atkāpšanos no Lisonsas bīskapa amata radās izredzes iegūt šo amatu. 1606. gadā Rišeljē kļuva par Lisonsas bīskakapu, 1614.g., piedalījās ģenerālštatos un kā garīdznieku kārtas pārstāvis ieguva Francijas pavadones Marijas Mediči ievērību, kas to 1616.g. iecēla par valsts sekretāru un valsts padomes locekli. 1617.g. pēc Marijas Megiči gāšanas Rišeljē kopā ar viņu atstāj Parīzi, devās uz savu Lisonsas bīskapiju, vēlāk uzstājoties par starpnieku starp Mariju Mediči un viņas dēlu Ludvigi XIII. un panāca izlīgumu. Atgriezies Parīzē Rišeljē ieguva Ludviga XIII. labvēlību, kas 1622.g. Iecēla par kardināli, 1624.g. valsts padomē par galveno ministru, un šajā amatā tas nepārtraukti palika līdz sava mūža beigām. Būdams faktiskais Francijas iekšējās un ārējās politikas vadītājs Rišeljē centās nostiprināt karaļa absolūto varu, iznīcināt Francijas aristokrātijas separātismu, hugenotu politiskās tiesības, administrācijas un provinču decentralizāciju. Lai to sasniegtu Rišeljē cīnījās ar aristokrātiju un atklāja 4 lielas sazvērestības, kurās piedalījās vadošās dinastijas locekļi un augstākie aristokrāti. Daudzi sazvērnieki aizceļoja no Francijas vai tika notiesāti uz nāvi. Pirmā sadursme starp Spāniju un Rišeljē vadīto Franciju notiek dēļ Šveices novada Veltlinas, ko spāņi sagrābuši savā varā, gribēdami sev nodrošināt ceļu no Lombardijas uz Vācijas Habsburgu zemēm.…
