Šis darbs ir pētījums par Karjeru. Šā darba ietvaros tika izvērtēti divi savā profesionālajā darbībā veiksmīgi cilvēki. Abu šo cilvēku dati tika ievietoti aprakstošajās anketās. Viens no šiem cilvēkiem ir izcila, vēsturiska persona – Leonardo da Vinči, otrs-man pazīstams cilvēks, uzņēmējs Māris G.. Dati par Leonardo da Vinči tika iegūti no biogrāfiska darba, bet dati par Māri G. no personiskas intervijas.
Pētot šo cilvēku dzīves gājumu, rakstura īpašības, viņu vērtības un vēl daudzus citus aspektus, ir iespējams nonākt pie secinājuma – kas viņiem palīdzējis izveidot tik veiksmīgu karjeru.
Dzimis Itālijā 1452.g. Renesanses laikmetā Toskānā, Ankanio pilsētiņā kā notāra Pjēro da Vinči un kādas zemnieku meitenes ārlaulības bērns. Tā kā šajos laikos sabiedrība pret ārlaulības bērniem bija iecietīga, tēvs paņēma Leonardo pie sevis un visi izturējās pret viņu kā pret pilnvērtīgu ģimenes locekļi, gan vecvecāki, gan arī tēva sieva.
Zēns ļoti agri parādīja savas izcilās gleznošanas spējas un tādēļ 14 gadu vecumā tēvs viņu nodeva mācīties itāliešu gleznotāja Verokio darbnīcā (botegā).Būdams vēl māceklis Leonardo uzgleznoja eņģeli Verokio gleznotajā gleznā tā, ka tas pārspēja Verokio figūras.
Pēc mācību beigšanas Verokio studijā Leonardo da Vinči jau bija kļuvis par profesionālu mākslinieku. Tikko iesācis iekarot stāvokli Florences mākslinieku aprindās, Leonardo 1482.g. nolēma pārcelties uz Milānu. Šo pilsētu pārvaldīja jauns hercogs Ludoviko Sforca (Moro), kura galmā Leonardo bija plašas iespējas attīstīt savus daudzos talantus. Te viņš vairs nebija tikai gleznotājs kā Florencē Lorenco Mediči galmā , bet arī arhitekts un inženieris, kā arī viņa darba pienākumos ietilpa pieminekļu veidošana un kara tehnikas uzlabošana. Hercogs prata novērtēt Leonardo da Vinči spējas, savukārt Leonardo bija izslāpis pēc pašapliecināšanās tehnikas un inženierzinātņu jomā. Milānā nodzīvoto 18 gadu laikā Leonardo radīja ļoti daudz zīmējumu, kuros attēlots viss, kas viņu interesēja-cilvēks, arhitektūra, augu valsts, anatomija, mehānika, tika radīti tādi pasaulslaveni darbi kā „Madonna grotā” un „Svētais vakarēdiens”. „Svētais vakarēdiens” atnesa slavu Leonardo da Vinči, kurš jau tāpat gan Florences gan Milānas galmos tika uzskatīts par dižu mākslinieku.
1499.g. franči ieradās itāliešu zemē un Leonardo da Vinči devās prom no Milānas.
Tad sākās viņa klejojumi, viņš pabija Mantujā, Venēcijā, Florencē, Annunciātas klosterī, kur radīja „Svētās Annas”skici, tad devās uz Pjonbīno, tad uz Čezēnu pie Cēzara Bordžas, kas viņu iecēla par „Hercoga inženieri un arhitektu”, tad devās atpakaļ uz Florenci, izveidoja skici „Kaujai pie Anjāri”, rakstīja traktātu par glezniecību, pievērsās lidaparāta projektēšanai un Arno upes kanalizēšanas jautājumam. Šajā laikā tapa arī monas Lizas del Džokondo portrets, tas tika gleznots 4 gadus un tika pabeigts 1503.gadā.
1506.g. Leonardo da Vinči atgriezās Milānā. …
