Mana referāta tēma ir “Kārļa Marksa sociālās stratifikācijas teorija”. Darba mērķis ir aplūkot pamatprincipus, pēc kuriem sabiedrība tiek sadalīta un to, pēc kādiem kritērijiem šie principi tiek izvirzīti.
,,Sociālā stratifikācija ir sabiedrības hierarhija pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kas raksturo sociālo nevienlīdzību. Tā parāda sabiedrības šķiru vai slāņu sakārtojumu, ko nosaka nevienlīdzība dažādu sociālo labumu pieejamībā.’’ [2; 129] Sabiedrības dalījums noteiktos slāņos ir pastāvējis visos laikmetos, tāpēc arī šī tēma vienmēr ir bijusi aktuāla . Katrā laikmetā ir pastāvējuši savi sabiedrības dalīšanas principi, taču faktiski tie ir noteikuši, kāda loma indivīdam sabiedrībā piešķirta , kā arī to, kādi līdzekļi cilvēkam pieder, lai realizētu savu izvirzīto mērķi un apmierinātu savas vajadzības.
Lielākajā daļā valstu (arī Latvijā) nepastāv oficiāls slāņu dalījums, taču neformāli sabiedrību var sadalīt noteiktos slāņos pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc mantiskā stāvokļa , sabiedriskā statusa, varas ietekmes. Ir valstis, kurās šis dalījums pastāv jau vairākas paaudzes, piemēram, kastu sistēma Indijā. Tas nozīmē, ka šis slāņu dalījums pastāv jebkurā sabiedrībā, jo vienmēr notiek cīņa par labākiem dzīves apstākļiem, kā arī ir pastāvējusi vēlme kontrolēt pieejamos resursus.
Sociālo stratifikāciju raksturo vairākas teorijas, taču viena no nozīmīgākajām ir Kārļa Marksa izvirzītā šķiru cīņas teorija. Tā uzsvēra ekonomiskā faktora nozīmīgumu, jo sabiedrība tika dalīta pēc tās attieksmes pret ražošanas līdzekļiem. Markss uzskatīja, ka sabiedrības pamatu veido šķiru konflikti un dominance. Viņa paradgima ietvēra sevī dinamiku un pārmaiņas, kontrastā statiskumam agrāko funkcionālistu teorijās.[4; 96].…
