Ievads
1930.gadā iesākās pasaules ekonomiska krīze. Viņš skāra arī Latviju. Iedzīvotāju starpā auga īgnums. 1934.gada 15.maijā premjerministrs K.Ulmanis organizēja valsts apvērsumu, apstādinot Seima un politisku partiju darbību, lai noliktu beigas politiskiem strīdiem un koncentrēties uz ekonomisku problēmu lēmuma. Tika likvidētas 29 arodbiedrības, 179 atšķirīgas sabiedriskas organizācijas, gan labējas, gan kreisas, un 31 avīze. Apvērsumā netika izlieta asinis. Profilaktiskos mērķos tikai arestēja bijušā Seima deputātu trešdaļu. Bet nospiedošo arestantu daļu drīz vien izlaida. Tika likvidēti arī lokālas pašpārvaldes vietniekpulka institūcijas. Valstī iestājās varas vertikāle, kad iecēla visus ierēdņus.
Galvenais Ulmanisa nopelns skaitās ekonomiska Latvijas augšana 1934.-39.gados. Dažos izdevumos pat apgalvots, ka Latvija pa labklājības līmeni aizņēma esošās līderim pozīcijas Eiropā. Bet īstenībā diktatora atnākšana pie varas sakrita ar pasaules ekonomiskas krīzes galu.
Valsts kapitālisms kļuva ar Ulmaņa ekonomiskas politikas celmu. Tapa valsts akcionāru sabiedrības, privātuzņēmumi izpeldējās, bet tas radīja korupciju. Cits virziens bija nacionālas valsts celtniecība ar visvisādu mazākumtautības tiesību aizskaršanu — krievu, ebreju, poļu un t.t. Latviešu Latvijas ideja izdarīja svešādi šai valstij ne latviešu vairākums.
Padomju enciklopēdijās K.Ulmanisa, kas vadīja valsti no 1934.gada līdz 1940.gadam, valde saucas ar fašistisku diktatūru. Daudzi mūsdienīgi vēsturnieki, turpretī, runā par šo periodu kā par lielāko valsts uzplaukuma laiku. Bet fakts paliek ar faktu - tieši Karlis Ulmanis 1934.gada 15.maijā klaidēja Saeimu un uzurpēja varu, pēc kam viņa tēraudam dēvēt ne citādi kā ar Latvijas zemes saimnieku.
…