Kursa darbs tiek rakstīts par kartupeļu ražošanu un tā ir viena no galvenajām augkopības nozarēm Latvijas lauksaimniecībā. Kartupeļi ir viens no tiem produkcijas veidiem, ar kuru Latvija var nodrošināt iekšējo tirgu, bet ar pārstrādes nozarēs ražoto produkciju mūsu kartupeļu audzētāji spēj iziet arī ārējā tirgū. Ap 30-40 % izaudzēto kartupeļu, kurus neizmanto pārtikai, pārstrādei vai sēklai, tiek izmantoti lopbarībai. Pēdējos gados nav vērojamas būtiskas kartupeļu platību un ražības tendences izmaiņas. Kartupeļu audzētāju platību lielums ir atkarīgs no pielietotās tehnoloģijas, realizācijas iespējām un saimniecības kooperācijas. Kartupeļu ražošanas nozarē mazs īpatsvars ir specializētām preču produkcijas ražotājām saimniecībām.
Kursa darba mērķis ir apskatīt kāda situācija ir kartupeļu ražošanā visā valstī.
Darba mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi:
1. Raksturot kartupeļu ražošanu kā nozari;
2. Izpētīt un iepazīties ar literatūru par attiecīgo kursa darba tēmu;
3. Izpētīt lauksaimniecības valsts politiku.
Kartupeļi ir tradicionāla Latvijas kultūra jau gadsimtiem ilgi un tos audzē vai katrā lauku saimniecībā, lielākoties savas ģimenes vajadzībām. Kartupeļu ražošana ir ļoti sadrumstalota, jo 96,8 % saimniecību tos 2003. gadā audzēja platībās mazākās par 1 ha un tas bija 73,9% no kopējām kartupeļu stādījumu platībām. Vairāk par 5 ha kartupeļus audzēja 496 saimniecībās. (skat. attēlu nr.1)Kartupeļu stādījumu platības pēdējos gados nemainās, bet ražības un kopražas ir atkarīgas no katra konkrētā gada laika apstākļiem. Tas izskaidrojams ar salīdzinoši nelielo daļu kartupeļu (13,3 % no kopējām kartupeļu platībām), kas tiek audzēti ievērojot visas agrotehniskās prasības un jaunākās tehnoloģijas un ļauj iegūt stabilas un pietiekami augstas ražas arī mazāk labvēlīgos klimatiskajos apstākļos.
2004.gadā par 5.7 tūkst. ha jeb par 10.4% sarukušas kartupeļu stādījumu platības, samazinājusies arī to vidējā ražība un iegūtā kopraža - par 110.6 tūkst. tonnu jeb par 15.0% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ziņo Centrālā statistikas pārvalde. [8]
Kopš 2004. gada 1. maijā paplašinoties Eiropas Savienībai, arī tās kartupeļu platības gandrīz divkāršojušās, bet raža palielinājusies tikai par 50%. Jaunajās dalībvalstīs kartupeļus audzē lielākoties nelielas nespecializētas saimniecības, daudzām ir slikts tehniskais nodrošinājums. Laistāmo sistēmu trūkums padara zemniekus lielā mērā atkarīgus no laikapstākļu untumiem. Arī produkcijas kvalitāte neatbilst Rietumeiropas valstu prasībām (lai gan Eiropā nav vienota kvalitātes standarta kartupeļiem). Tomēr atsevišķas saimniecības Austrumeiropas valstīs neatpaliek no kolēģu līmeņa. …
