Kas ir ieži?
Ieži ir dabiski minerālu agregāti jeb viena vai vairāku minerālu sakopojumi. Daļā iežu, piemēram, kvarcīta (tīrs kvarcs) un marmorā (tīrs kalcīts) ir tikai viens minerāls. Tomēr lielāka daļa iežu sastāv no vairākiem minerāliem. Dabiskos apstākļos sastopamie minerāli ir neorganiski ķermeņi ar noteiktu ķīmisko sastāvu un regulāru atomu telpisko sakārtojumu. Divi raksturīgi ieži – granīts un bazalts – šeit parādīti kopā ar tos veidojošo galveno minerālu paraugiem. Iežus veidojošos minerālus var iedalīt vairākās grupās.
Ieži un minerāli ir sastopami daudzos dažādos veidos. Ieži nav tikai cieti un izturīgi – arī irdena smilts un valgs māls ir ieži. Minerālu lielums iežos mainās no dažiem milimetriem sīkgraudainā vulkāniskā iezī līdz vairākiem metriem pegmatītgranītā. Ī ā ē
Granīts un galvenie tā minerāli. Parasti iezī ir dažāda veida minerāli, kuru izmēri un struktūra mainās atkarībā no ieža veidošanās apstākļiem. Rupjgraudainā magmatiskajā iezī granītā trīs galvenie minerāli ir redzami ar neapbruņotu aci. Tie ir kvarcs (pelēkie laukumi), laukšpats (sārtie un baltie laukumi) un vizla (melnie laukumi).
Bazalts un galvenie tā minerāli. Bazalts sastāv pārsvarā no trīs minerāliem – olivīna, piroksēna, plagioklaza laukšpata. Tomēr tajā ietilpstošos minerālus atšķirt ar neapbruņotu aci dažreiz nav iespējams, jo iezis ir sīkgraudains.
Iežu formu daudzveidība:
• Vulkāniskie izvirdumieži. Tie sastāv no bazalta zeltainbrūnām matveida šķiedrām, kura apņem vietām izkliedētus sīkus olivīna kristālus. Tie rodas izverdot bazaltmagmas lavas šaltīm.
• Slāniskie ieži. Norīts ir magmatisks iezis, kas sastāv no piroksēna, plagioklaza laukšpata un hromīta – ar hromu bagāta minerāla.
• Ieži, kas rodas iztvaikošanā. Stalaktīti veidojas no vielām, kas izgulsnējas, pilošam ūdenim iztvaikojot.
…
