Kaukāza un Baltijas reģiona tautu ceļš uz valstiskumu un neatkarību

Kaukāza reģionu valstu un Baltijas reģionu valstu neatkarības iegūšana un valstiskuma veidošanās sākuma periodā ir notikusi diezgan līdzīgi. Kaukāza reģiona valstu grupā ietilpst Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna kā arī neliels Krievijas dienvidu apgabals. Pēc nesenajiem notikumiem Gruzijas un Krievijas domstarpību rezultātā jāpiemin arī Gruzijas separātiskās teritorijas Abhāzija un Osetija. Baltijas valstu reģionā ietilpst Igaunija, Latvija un Lietuva. Lai izpētītu valstu kopīgās iezīmes ir nepieciešams ieskats šo valstu vēsturēs.
No 1917. -1921, gadam bijušās Krievijas impērijas sastāvā notikušas kardinālas, pārmaiņas politiskajā, tiesiskajā un garīgajā dzīvē. Daudzas no bijušajām savienības republikām, tai skaitā Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna ieguva savu neatkarību no Padomju Krievijas un kļuva par suverēnām valstīm. Viņas ieguva savu nacionālo pašnoteikšanos, tiesību vienlīdzību starptautiskajās attiecībās un demokrātiskas valsts iezīmes. Šis ir princips ko formulēja augstāk uz visām tautām , ne tikai krievu, bet arī uz dienvidu tautām. Tai pat laikā meņševiku vadība neatkarīgajā Gruzijā pieturējās pie minimālas imperiālistiskās politikas attiecībā un Dienvidosetiju un Abhāziju, sarīkojot asiņainu izrēķināšanos ar osetīnu un abhāziešu ciematu iedzīvotājiem par viņu centieniem un vēlēšanās pēc savas neatkarības. (1; 4)
Viena no pirmajām valstīm Kaukāza reģionā, kura ieguva neatkarību bija Armēnija. 1918. gada 28. maijā tika pasludināta Armēnijas Demokrātiskā republika, kas bija ļoti ievērojams notikums, jo pirms neatkarības iegūšanas Armēnija piedzīvoja pret iedzīvotājiem vērstu genocīdu.…