Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:405529
 
Evaluation:
Published: 02.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 8 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
Teorētiskā daļa    5
1.1  Dīzeļdegvielas īpašības un kvalitāte    5
1.1.1  Dīzeļdegvielas mehāniskā tīrība    5
1.2  Benzīna īpašības un kvalitāte    6
1.2.1  Benzīna saturošās vielas    6
1.3  Abu degvielu pozitīvie un negatīvie vērtējumi    7
1.3.1  Pozitīvie vērtējumi    7
1.3.2  Negatīvie vērtējumi    7
1.4  Dīzeļdegvielas un benzīna motori    8
1.4.1  Dīzeļdegvielas motors    8
1.4.2  Benzīna motors    9
1.4.3  Dīzeļmotoru uzbūves principi    12
Pētnieciskā darba daļa    13
2.1  Degvielas patēriņa aprēķina izpēte    13
2.2  Vienādu automobiļu divu dzinēju salīdzināšana    15
2.3  No intervijas iegūtā informācija    17
  No anketas iegūtā informācija    19
2.4  Ieteikumi, ko izvēlēties labāk, pērkot jaunu automašīnu dīzeļmotoru vai benzīna motoru?    21
2.5  Ieteikumi, ko izvēlēties labāk, pērkot lietotu automašīnu dīzeļmotoru vai benzīna motoru?    22
  Secinājumi    24
  Uzziņas avotu saraksts    25
  Anotācija    26
  Pielikums    27
Extract

1 Teorētiskā daļa
1.1 Dīzeļdegvielas īpašības un kvalitāte
Dīzeļdegvielu iegūst naftas pārstrādes procesā, un tā ir vairāku simtu dažādu ogļūdeņražu maisījums, kuriem katram ir savas īpašības. Atkārtoti iegūt pilnīgi vienāda ķīmiskā sastāva un īpašību dīzeļdegvielu praktiski nav iespējams. Līdz ar to degvielas īpašības ir mainīgas. Dīzeļdegvielas pašaizdegšanās īpašību raksturo cetānskaitlis. Tas ir nozīmīgs degvielas ekspluatācijas rādītājs un raksturo smagu vai vieglu dzinēja darbību. Jo augstāks degvielas cetānskaitlis, jo tā ir augstvērtīgāka, dzinējs ar tādu degvielu būs viegli iedarbināms darbosies viegli un mazāk nolietosies.
Pazeminoties apkārtējai temperatūrai, dīzeļdegviela zaudē dzidrumu, sabiezē un sastingst. Tas notiek tāpēc, ka līdztekus viskozitātes pieaugumam sākas cita nevēlama parādība – alkānu (parafīnu) kristalizācija dīzeļdegvielas masā. Šajā gadījumā viskozitātes nozīme ir berzes koeficents, kas raksturo šķidruma „biezumu” jeb arī pretestības spēki, kas traucē šķidruma kustību.

1.1.1 Dīzeļdegvielas mehāniskā tīrība

Dīzeļdegviela nedrīkst saturēt mehāniskus piemaisījumus (putekļus, smilšu graudiņus u.c.). Mehāniskā tīrība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu ilgstošu dzinēja darbību bez traucējumiem un citu detaļu bojājumiem.
Tā nedrīkst arī saturēt aktīvus sēra savienojumus, ūdeni šķīstošas skābes un sārmus. Dīzeļdegvielā nav pieļaujama arī ūdens klātiene, jo aukstā laikā ledus kristāli aizblīvē filtru elementus, ierobežojot vai pilnīgi pārtraucot degvielas pieplūdi sprauslām.
Praktiski degvielas kvalitāti var vizuāli pārbaudīt, ja to ielej mēģenē vai caurspīdīgā pudelē un aplūko pret gaismu. Degvielai jābūt gaišai, caurspīdīgai, viendabīgai, bez duļķēm un noslāņojumiem. Noslāņojumus vieglāk konstatēt, ja degvielu nedaudz uzsilda (drošības apsvēruma dēļ ne vairāk par 50 0C). Pie dīzeļdegvielas ūdens klātbūtni var pārbaudīt ieberot nedaudz zilo graudiņu, ja degviela iekrāsosies, tajā atradīsies ūdens sastāvs.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1137594
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register