Ķenča raksturojums

Romānā „Mērnieku laiki” brāļi Reinis un Matīs Kaudzītes, Ķenča kungu ir attēlojuši kā Čangalienas iedzīvotāju, parupju, bet visai jautru saimnieku. Viņš tiek attēlots kā sava labuma meklētājs. Kā arī romāna laikā viņš tiek atspulguļots kā visai jautrs, tieši savas lūgšanas laikā. Pārlasot lūgšanu vairākas reizes man pat smiekli uznāca. Manuprāt, autori vēlējās parādīt tieši to kādi ir cilvēki, kā viņi maskējas, to, ka Dievs redz visu, nevis kā tas parādīts šeit.
Iesākumā ar ko būtu jāsāk, tas ir Ķenča raksturojums. „Viņam bija tik plāns un plats deguns, ka, ja uguni turēja otrā pusē, tad spīdēja gaisma cauri.”
Pārējiem tēliem viņš pat varēja šķist kā netīrā darba darītājs, jo kad bija jāsāk kaut jēri, tad darbu nodeva Ķenča rokās- jo viņam tāpat viss viegli mirstot, un kad uz viņa rokām un drēbēm bija asinis, tad viņš sacīja, ka asinis tā pati dieva dāvana vien ir, vārīta vai nevārīta. Manuprāt, šajos vārdos tiek pateikts, tas cik prasts un vienkāršs viņš iespējams ir bijis.
Savu raksturu, valdonību viņš lieliski parāda gaidot mērnieka cienīgu tēvu. Jo, kad Ķencim uzdeva būt par paša mērnieka vedēju, viņš neieredzēja neviena savā tuvumā, bet dzina ikkatru lepni prom. …