Ķermeņa valoda Pre-Rafaelītu mākslinieku darbos

Tēmas aktualitāte mākslas kontekstā.

Pre-rafaelītu mākslas darbos novērojama ļoti laba komunikācija starp attēlotajiem cilvēkiem. Šādas komunikācijas trūkst daudziem māksliniekiem, jo daudzos darbos cilvēku attiecības ir vēsas, stingas un atsvešinātas. Lai šādu komunikāciju attēlotu var izmantot zināšanas, kas psiholoģijā jau ir zināmas un izpētītas – ķermeņa valodas nozīmi. Rakstot šo darbu vēlos pievērst uzmanību, cik dabiska, aktīva un dzīva ir saskarsme starp gleznu personāžiem, kā arī pamatot to zinātniski, atklājot cik daudz un dažādi ir komunikācijas: emociju, attieksmes, noskaņojuma, domu, sarunas attēlošanas veidi izmantojot tikai ķermeņa valodu – žestus, pozas, mīmiku u.c.

Vispārīgas ziņas par Pre-Rafaelītu brālību.

Deviņpadsmitā gadsimta vidū Anglija bija klasiska kapitālisma zeme, kā teicis Markss, kurā izpaudās sabiedrības pamatšķiru pretrunas, ekonomiskā krīze un tika apspiestas revolucionārās kustības Eiropā – visi šie apstākļi spēcīgi ietekmēja sabiedrisko domu. Tēlotāja māksla bija atpalikusi no literatūras, taču tā no 40. līdz 60. gadiem spilgti raksturo procesus, kādi tai laikā norisinājās Anglijas kultūrā.
1848. gadā grupa mākslinieku un dzejnieku nodibināja „Pre-Rafaelītu brālību” , kuras ievērojamākie locekļi bija gleznotāji D.G. Roseti, Dž. E. Milejs un V.H.Hants. Pre-Rafaelītismam pieslējās E. Bērns-Džounzs, V.Moriss, V. Krēns un arī ievērojamais grafiķis O.Berdsli. Viljams Holmens Hants 1905. gada publicē vērtīgu grāmatu par prerafaelītiem. Pre-rafaelītu ideju teorētiskais paudējs bija ievērojamais rakstnieks Džons Raskins. Pre-rafaelīti ietekmējās no Dž.Raskina rakstiem. Raskins aizstāv tēzi, ka sabiedrība ir atbildīga par sava laika mākslas pagrimumu.
…