Ķērpji un to ietekme dabā

Dabā ir sastopami ļoti daudz cilvēkiem labvēlīgu un izdzīvošanai nepieciešamu augu. Vieni no tiem ir noderīgi ārstniecībā, vieni pārtikā un citi atkal, lai mēs varētu elpot. Katram ir savs uzdevums, arī mūsu izvēlētajam augam – ķērpim. Šo augu mēs izvēlējāmies, jo tas mums likās samērā svarīgs, jo ieejot mežā mēs parasti jaucam ķērpjus ar sūnām. Visbiežāk mēs pat neskatāmies, kas mums ir zem kājām, bet derētu to sākt. Mūsu darbā būs iespējams aplūkot dažādas ķērpju sugas, arī aizsargājamās. Darbā gaitā izvirzījām šādus uzdevumus:
Ķērpju literārais apskats.
Kādās augsnēs un vietās tie aug.
Nosaukt aizsargājamās ķērpju sugas.
Ķērpju nozīme dabā.
Ķērpju izmantošanas iespējas cilvēku labā.
Veikt fotogrāfijas, ievākt herbāriju.

Pats galvenais mēs ar šo tēmu vēlamies iepazīstināt tuvāk savus klases biedrus un citus vienaudžus. Pēc iepazīstināšanas mēs ļoti ceram, ka viņi saudzīgāk izturēsies pret ķērpjiem un visu dabu kopumā, jo cilvēkiem ir jāmācās saudzēt dabu, lai mēs varētu iedzīvot.
Ķērpji – ir ļoti interesants un ievērības cienīgs augs. Ķērpis ir tā dzīvā būtne, kura vislabāk pastāstīs par gaisa kvalitāti. Ķērpi var saukt arī par dabisko vides tīrības noteicēju.
Ķērpji ir zemāko augu nodalījums. Savdabīgi, pilnīgi patstāvīgi organismi, kas sastāv no diviem komponentiem – sēnes un aļģes, starp kurām veidojas sarežģītas simbiozes attiecības pret aļģi. Atrazdamies kopā ķērpju veidā, abi organismi var eksistēt visekstremālākajos vides apstākļos, tāpēc ķērpjus sauc par veģetācijas pionieriem. Ķērpju ķermeņa (lapoņa) lielākā daļa sastāv no sēnes pavedieniem – hifām. Vairākumam ķērpju sugu laponi veido asku sēnes, nedaudzām – bazīdijsēnes. No sēnes atkarīgs sugas veids.…