Ķērpji veido zemāko augu nodalījumu. To organismā (laponī) apvienojas divu augu pārstāvji- sēne un aļģe, kas kopā veido vienotu fizioloģisku koporganismu ar sarežģītu uzbūvi. Šāds koporganisms daudz labāk piemērojas apkārtējiem apstākļiem nekā katrs komponents atsevišķi. Ķērpji spēj paciest visdažādākos apstākļus- karstumu, sausumu, aukstumu, mitrumu u.c. Tie aug uz klintīm, akmeņiem, augsnes, koku mizas, koksnes, tuksnešos un pat ūdenī.
Ķērpju lapoņa sastāvdaļas.
Ķērpju veģetatīvā ķermeņa- lapoņa pamatā ir sēnes (mikobionta) hifas, starp kurām atrodas aļģes (fikobionts) . vairumam ķērpju lapoņa komponents ir asku sēnes (diskomicētes vai piremicētes) un tikai nedaudziem- bazīdijsēnes. Viena un tā pati aļģe var būt par fikobiontu daudzu ķērpju sugu lapoņos. Fikobionti ir zaļaļģes, zilaļģes un retāk zeltainās un citas aļģes. Tās var būt vienšūnas vai pavedienveida aļģes. No zaļaļģēm visbiežāk ķērpju laponī sastopamas treboksijas ( Trebouxia) un trentepolijas (Trentepohlia), retāk kladoforas ( Cladophora) u.c. Treboksijām raksturīgs centrālais zvaigžņveida, daivains hromatofors. Trentepolijām ķērpju laponī nav raksturīgās oranžsarkanās krāsas. Tā ir zaļa un vienmēr ar sīkiem hematohroma pilieniem; sastāv no atsevišķām šūnām, ļoti reti veido nelielas ķēdītes. NO zilaļģēm ķērpju lapoņos visbiežāk satopamas nostoku (Nostoc) sugas. To pavedieni lapoņos ir īsāki vai sadalījušies atsevišķās šūnās, bet dažreiz veido nelielus sakopojumus. Laponī aļģes vairojas veģetatīvi, šūnām daloties. Sēnes parasti veido augļķermeņus- apotēcijus vai peritēcijus, kas ir dzimumprocesa rezultāts.…
