Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
2,99
You save:
0,51 (17%)
Discounted price*:
2,48
Purchase
Add to Wish List
ID number:540141
Author:
Evaluation:
Published: 10.11.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  ĶĒRPJU LAPOŅA SASTĀVDAĻAS    3
  ANATOMISKĀ UZBŪVE    3
  ĶĒRPJU VAIROŠANĀS    5
  Ķērpju dzimumvairošanās    6
  Apotēciji    6
  Peritēciji    6
  Sporu veidi    6
  ASKU ĶĒRPJU KLASE- ASCOLOCHENES    7
  Grafīdiju rinda- Graphidiales    7
  Grafīdiju dzimta- Graphidiaceae    7
  Apaļaugļaino rinda- Cyclocarpales    7
  Peltīgeru dzimta- Peltigeraceae    7
  Peltīgeru suga- Peltigera    7
  Kladoniju dzimta- Cladoniacae    8
  Kladoniju suga- Cladonia    8
  Kladīnu suga- Cladina    8
  Parmēliju dzimta- Parmeliecae    9
  Parmēliju suga- Parmelia    9
  Usneju dzimta- Usneacae    9
  Telošistu dzimta- teloschisteae    9
  Fisciju dzimta- Physciaceae    9
  Fisciju suga- Physcia    9
  MIECVIELAS JEB TANNĪNI    10
  ISLANDES ĶĒRPIS- CETRARIA ISLANDICA    10
  PLAUŠU ĶĒRPIS- LOBARIA PULMONARIA    11
  SECINĀJUMI    11
Extract


Ķērpji veido zemāko augu nodalījumu. To organismā (laponī) apvienojas divu augu pārstāvji- sēne un aļģe, kas kopā veido vienotu fizioloģisku koporganismu ar sarežģītu uzbūvi. Šāds koporganisms daudz labāk piemērojas apkārtējiem apstākļiem nekā katrs komponents atsevišķi. Ķērpji spēj paciest visdažādākos apstākļus- karstumu, sausumu, aukstumu, mitrumu u.c. Tie aug uz klintīm, akmeņiem, augsnes, koku mizas, koksnes, tuksnešos un pat ūdenī.

Ķērpju lapoņa sastāvdaļas.
Ķērpju veģetatīvā ķermeņa- lapoņa pamatā ir sēnes (mikobionta) hifas, starp kurām atrodas aļģes (fikobionts) . vairumam ķērpju lapoņa komponents ir asku sēnes (diskomicētes vai piremicētes) un tikai nedaudziem- bazīdijsēnes. Viena un tā pati aļģe var būt par fikobiontu daudzu ķērpju sugu lapoņos. Fikobionti ir zaļaļģes, zilaļģes un retāk zeltainās un citas aļģes. Tās var būt vienšūnas vai pavedienveida aļģes. No zaļaļģēm visbiežāk ķērpju laponī sastopamas treboksijas ( Trebouxia) un trentepolijas (Trentepohlia), retāk kladoforas ( Cladophora) u.c. Treboksijām raksturīgs centrālais zvaigžņveida, daivains hromatofors. Trentepolijām ķērpju laponī nav raksturīgās oranžsarkanās krāsas. Tā ir zaļa un vienmēr ar sīkiem hematohroma pilieniem; sastāv no atsevišķām šūnām, ļoti reti veido nelielas ķēdītes. NO zilaļģēm ķērpju lapoņos visbiežāk satopamas nostoku (Nostoc) sugas. To pavedieni lapoņos ir īsāki vai sadalījušies atsevišķās šūnās, bet dažreiz veido nelielus sakopojumus. Laponī aļģes vairojas veģetatīvi, šūnām daloties. Sēnes parasti veido augļķermeņus- apotēcijus vai peritēcijus, kas ir dzimumprocesa rezultāts.…

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Ķērpji”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/540141

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register