Šo referāta tematu izvēlējos tāpēc, ka ķīlas tiesību jēdziens ir viena no ietilpīgākajām un ,manuprāt, interesantākajām Latvijas Civillikuma Lietu tiesību sadaļām.
Kas tad ir ķīlas tiesību uzdevums?
Ķīlas tiesības uzdevums ir aizsargāt kreditoru un dot viņam iespēju pārdot parādnieka īpašumu, lai ar iegūto peļņu segtu parādu. Ķīlas tiesība samazina kreditēšanas risku. Tas nodrošina to, ka palielinās kredīta ņēmēja drošība un pārliecība par sava aizdevuma atgūšanu, kas savukārt veicina to, ka parādnieki vairāk domā, kā parādu atdot, nevis cenšas rast kādas citas / nelikumīgas/ iespējas savu problēmu risināšanai. Paaugstināta kredīta pieejamība nozīmē arī labākus termiņus, uz kādiem tas iegūstams- nodrošinājuma piedāvājums ietekmē kreditora lēmumu aizdot vai neaizdot.
Kā jebkurās tiesībās, arī ķīlas tiesībās svarīgs elements ir drošība, kas veicina kreditoru uzticību un aktivitāti.
Ķīlas tiesības ir tiesības uz svešu lietu. Pamatojoties uz Civillikuma 1278.pantu „Ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.”1 Ķīlas tiesības dod iespēju zināmos apstākļos gūt saistības izpildījumu no ieķīlātā priekšmeta vērtības. Šīs tiesības iespējams realizēt, tikai pārdodot ieķīlāto priekšmetu.
Par ķīlas tiesību priekšmetu var būt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, gan esošas lietas, gan arī tās lietas, kuras pastāvēs tikai nākotnē. Pamatojoties uz Civillikuma 1294.pantu „Par ķīlas tiesību priekšmetu var būt visas lietas, kuras atsavināt nav noteikti aizliegts, nevien jau pastāvošās, bet arī nākamās lietas, kā ķermeniskas (kustamas vai nekustamas), tā arī bezķermeniskas.”2
Bezķermeniskas lietas lielāko tiesu pieskaitāmas pie kustamām lietām un kā tādas var būt tikai par rokas ķīlas priekšmetu, viena no galvenajām problēmām ir šo lietu nodošana ķīlas ņēmēja valdījumā, kā to nosaka likums. Lai iegūtu valdījumā tiesību, vajadzīga tiesības faktiska izmantošana (fiziska vara), lai izlietotu šo varu kā savu tiesību (gribu). Pie tam tiesību nedrīkst izlietot ne slepeni, ne vardarbīgi, ne ar viltu, ne arī pret gribas nespējīgu personu.…
