Kino attīstība Latvijā starpkaru periodā ietvēra sevī gan mēmā kino laika posmu, gan arī skaņas rašanos posmu. Tika demonstrētas dažāda tipa filmas, tai skaitā, īsmetrāžas komēdijas, dokumentālas, skatu un mākslas filmas. Lai arī šo apskatīto 20 gadu laika posmā uzņemtās filmas bija vairāk izklaidējoša satura un maznozīmīgas, bet ir tapušas arī vairākas kultūrvēsturiski nozīmīgas filmas, piemēram, skatu filmas, kur vērojamas tā laika ainavas; ne mazāku nozīmi veido aktieru veikums; tai laikā radies arī pamats mūsdienu kino darbam, kā arī dažādas operatoru tradīcijas.
Darba uzdevumi ir: veikt 1920. – 1940. gadu kino perioda analīzi, uzzināt sīkāk par tā laika kino attīstību, uzņemtajām un demonstrētajām filmām, laikmeta atspoguļojumu tajās; saprast preses attieksmi pret kino; sabiedrības domas par to un tās ietekmi no kino kā medija; kādas bija kino perspektīvas.
Veicot šo patstāvīgo darbu, praktiskajā daļā apmeklēju Rīgas kino muzeju, lai tur gūtu ieskatu par starpkara periodā demonstrētajām filmām, to saturu, varētu izanalizēt tā laika populārāko mākslas filmu „ Zvejnieka dēls”, veikt kontentanalīzi par šo filmu, kā arī pēc tam izdarīt attiecīgus secinājumus.…