Atmosfēras piesārņojuma dēļ, pēdējo gadu desmitu laikā vidējā gaisa temperatūra pieaugusi par 0.74 ± 0.18 °C . Starpvaldību klimata izmaiņu kolēģija (Intergovernmental Panel on Climate Change) ir secinājusi, ka pieaugošā siltumnīcas gāžu koncentrācija ir radusies no cilvēku aktivitātēm, piemēram degvielas sadedzināšana un mežu izciršana ir izraisījušas lielāko daļu novērotā temperatūras kāpuma no 20. gs. vidus. Tāpat IPCC secina, ka izmaiņas dabiskajos procesos, piemēram saules radiācija un vulkānu darbība izraisījuši lielāko daļu sasilšanas pirms-industrijas periodā (līdz 1950.g.). Turpmākā sasilšana pat šķietami nenozīmīgā apmērā — par vienu vai diviem grādiem — var izraisīt neatgriezeniskas sekas mūsu planētas klimatiskajai sistēmai un dzīvajai dabai. Tiek prognozēts, ka celsies jūras līmenis, mainīsies nokrišņu biežums, veids, iespējama subtropu tuksnešu paplašināšanās. Tāpat turpināsies ledāju kušana, jo sasilšana visspēcīgāk ietekmē Arktiku. Citi iespējamie efekti – ekstrēmu laika apstākļu intensitātes palielināšanās, sugu izzušana, ražas izmaiņas.
Turpinās politiskas un publiskas debates sakarā ar klimata izmaiņām, kuras cenšas noskaidrot, kādas darbības būtu nepieciešamas, lai ietekmētu globālo sasilšanu. Reālistiskākais variants ir siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšana, teorētiski – ģeo-inženierija, lai vērstu globālo sasilšanu vērstu pretējā virzienā. Lielākā daļa valstu valdību ir parakstījušas un ratificējušas Kioto Protokolu, kurš ir vērsts un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanu.
Taču ir sastopams arī savādāks viedoklis – Krievijas zinātnieki uzskata, ka globālās sasilšanas cēlonis ir Saule, nevis ogļskābā gāze. Zinātnieki apgalvo, ka pēdējos gados novērojamās klimatiskās izmaiņas ir izsaucis Saules izstarotās enerģijas intensitātes pieaugums, kas ir sevišķi augsts un ilgstošs un kas ilgst jau gandrīz visu pagājušo gadsimtu un ar siltumnīcas gāzu izdalīšanos tam nav nekāda sakara. Šie izteikumi esot apstiprināti ar ledus pētījumu rezultātiem no urbumiem Antarktīdā un Grenlandē. Zinātnieki uzskata, ka globālais siltuma maksimums jau ir sasniegts un pēc sasilšanas sekos temperatūras pazemināšanās un tāpēc Kioto protokols pašreiz nav vajadzīgs. Tomēr lielākā daļa pasaules valstu Kioto protokolu ir parakstījusi un ratificējusi, un tas tiek ieviests dzīvē.…
