Klasiskās teorijas par darba nozīmi cilvēku dzīvē.
Lai gūtu padziļinātu izpratni par darba nozīmi mūsdienu cilvēku dzīvē, uzskatīju par nepieciešamu izpētīt vismaz divu klasiskās socioloģijas pārstāvju viedokli par šo tēmu. Tāpēc turpmāk analizēšu darba nozīmi cilvēku dzīvē K. Marksa (Karl Marx, 1818-1883) un M. Vēbera (Max Weber, 1864-1920) interpretācijā. Abu šo zinātnieku devums socioloģijas teoriju attīstībā nešaubīgi ir fundamentāls, tāpēc uzskatīju par svarīgu analizēt tieši viņu teorijas.
Lai atsegtu jautājumu par darba nozīmi cilvēku dzīvē, vispirms nepieciešams izprast K. Marksa skatījumu uz cilvēku kā būtni, kura apziņa un potenciāls nosaka to, ka viņam nepieciešams strādāt, un jāizprot viņa kritika par kapitālisma sabiedrību kā iemeslu darba atsvešināšanai, kuras dēļ cilvēks zaudē savu būtību. Attiecībā uz M.Vēberu nepieciešams izprast viņa rīcības ideāltipu klasifikāciju kā ievadu racionālas uzvedības struktūras izpratnei, un jāsaprot, ko Vēbers domāja ar ekonomisku mērķracionālu rīcību, kas balstīta uz protestantisma ētiku kapitālisma laikā.
Kopumā Marksa idejas ir modernās sabiedrības, kuru viņš sauca par kapitālismu, funkcionēšanas un struktūras analīze un interpretācija. Markss kā galveno kapitālisma iezīmi uztvēra pretrunu starp varu un ražošanas attiecībām. Tas, viņaprāt, izpaudās kā konflikts starp divām šķirām, darbaspēku un vadību – proletariātu un kapitālistiem. Markss centās pierādīt, ka šī pretrunīgā iezīme ir neatdalāma no kapitālisma sistēmas pamatstruktūras un tai pašā laikā tā ir vēstures gaitas virzošais mehānisms . Marksa svarīgākais uzdevums bija kapitālisma sabiedrības kritiska analīze. Viņš ticēja, ka šāda kritika palīdzēs novērst kapitālismu un radīt apstākļus jaunas sociālistiskas pasaules, komunisma sabiedrības izaugsmei.
…