Klimata mainība un lielo zīdītāju izmiršanas problēma pleistocēnā

Kvartārs
Kvartāra periods (agrāk sastopams arī sinonīms - antropogēns) ir zemes garozas attīstības jaunākais periods, kas sākās pirms ~2 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās. Kopā ar terciāru veido Cenozoju, kas ir ceturtā starp lielajām ģeoloģiskajām ērām. Kvartāru iedala pleistocēna un holocēna epohās. Šajā laikā veidojušies plaši kontinentāli apledojumi, kas pārklāja sauszemi. Jūru transgresija un regresija nesasniedza iepriekšējo periodu intensitāti. Turpinājās alpīnā krokošanās.
Kvartāra nogulumi izplatīti gandrīz visā pasaulē un to biezums sasniedz 400 m. Kvartāra apledojuma rajonos ir daudz morēnas nogulumu, bet ārpus tiem less un lesveida nogulumi. Ar kvartāra nogulumiem ir saistītas kūdras, sapropeļa, smilts, grants, māla atradnes.
Florā dominē ziedaugi, attīstību turpina sūnaugi. Izplatījās aukstumizturīgie zīdītāji – mamuti, matainie degunradži, ziemeļbrieži, polārlapsas. Parādījās cilvēks.
Latvijā kvartāra nogulumi sastopami visā teritorijā un pamatā veido mūsdienu reljefu. Zemieļu rajonos to biezums ir 10 m-20 m, augstienēs – vairāk par 60 m, bet ielejveida pazeminājumos – pat 300 m.…