Klimats ir ilggadēji kādai teritorijas raksturīgi laikapstākļi. Dažādās pasaules vietās klimats atšķiras.
Laikapstākļu sistēmu nodrošina Saules saņemtais siltums, jo Saule apgādā Zemi ar enerģiju dzīvības uzturēšanai. Arī Saules staru krišanas leņķis pret virsmu nosaka, cik daudz siltuma saņem konkrētā teritorijā. Šis īpatnības ietekmē kādas vietas klimatu un laikapstākļus. Saules stari visstāvāk pret virsmu krīt ekvatora rajonā. Uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora staru krišanas leņķis ir lielāks un tāpēc tie apspīdēto virsmu sasilda mazāk. Klimatu ietekmē arī reljefs.
Gaisa cirkulācijas
Par cirkulācijas šūnām sauc katras puslodes pastāvošās 3 galvenās gaisu masu plūsmas (vēju) apļveida sistēmas. Sistēmas veidojas, kad augstākā atmosfēras slānī nokļuvušie gaiss atdziest, grimst lejup un turpina ceļu piezemes slānī horizontāla virzienā uz siltākajiem apgabaliem, kur sasilst, atkal ceļas augšup un plūst polu virzienā. Par Kariolisa spēka efektu sauc parādību, kad Zemes rotācijas ietekmē gaisa masu kustība (vēji) tiek novirzīta uz vienu pusi. Dienvidpuslodē pa labi, bet Ziemeļpuslodē vēji novirzās pa kreisi. Atmosfēras spiedienu maina gaisa pārvietošanās. Augsta atmosfēras spiediena apgabali veidojas tur, kur vēsāks gaiss, kas ir smagāks par silto gaisu, grimst lejup un tā spiediens uz Zemes virsmu ir lielāks. Ja virs teritorijas atrodas augsta gaisa spiediena apgabals, laiks vasarā parasti ir karsts un sauss, bet ziemā-auksts un sauss. Ja valda zeme spiediena apgabals, tad laiks ir mākoņains, līst lietus vai krīt sniegs.…
