Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:935052
 
Evaluation:
Published: 01.04.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Dažās vietās pasaulē, piemēram, Dienvidamerikas tropiskajos lietus mežos, visu gadu ir karsts. Citos apgabalos, piemēram, Arktikā, ir garas, bargas ziemas. Šādus laikapstākļus sauc par kādas vietas klimtu. Klimatiskie apstākļi ir ļoti nozīmīgi cilvēku dzīvē. Tie nosaka konkrētās vietas ģeogrāfisko ainavu, dzīvnieku valsti un cilvēku dzīvesveidu un ritmu - lauksaimniecības specializāciju, ēku konstrukcijas un apkuri, cilvēku apģērbu un dienaskārtību.
Klimats nenozīmē to pašu, ko laikapstākļi. Tie var mainīties dažās minūtēs, bet klimats raksturo kāda apgabala laikapstākļus ilgāka laika posmā. Katram apvidum ir savs klimats. Tas ir atkarīgs no tā, cik tuvu ekvatoram atrodas konkrētais rajons, t.i., cik siltuma tas saņem no Saules. Klimatu ietekmē arī ģeogrāfiskā vide; tādos augstkalnu apvidos kā Himalaji ir aukstāks nekā zemieņu rajonos. Okeāna ietekmē piekrastes rajonos nav tik karsts un tik auksts kā kontinenta vidienē. Klimats var mainīties. Klimatologi, cilvēki, kas pēta klimatu, ir pārliecināti, ka pasaules klimats, pamazām kļūst siltāks.
Latvija atrodas mērenā klimata joslā. visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā.
Jau senie grieķi zināja, ka dažādu zemeslodes apgabalu klimats galvenokārt ir atkarīgs no Saules staru krišanas (slīpuma) leņķa. Ja saules stari krīt taisnā leņķī (90o), tad Zemes virsa saņem vislielāko gaismas un siltuma daudzumu. Ja saules stari krīt šaurākā leņķī, tad Zemes virsa saņem arī mazāk gaismas un siltuma.
Mērenā klimata joslā raksturīgas lielas saules svārstības attiecībā pret apvārsni gada gaitā, kas izraisa krasas gadalaika maiņas, kā arī nosaka dienas garumu.
Saulgriežu loki un polārie loki šķir zemes joslas, ko Saules stari apspīd dažādā slīpumā un ilgumā. Visvairāk saules gaismas un siltuma saņem apgabali, kas atrodas abpus ekvatoram starp ziemeļu un dienvidu saulgriežu loku. Šajā joslā Saules staru krišanas leņķis uz Zemes virsu ir tuvs taisnam leņķim, tāpēc tur visu gadu ir karsts laiks. Šo teritoriju, kas ziemeļu - dienvidu virzienā plešas 5000 kilometru platumā, sauc par karsto joslu. Gada vidējā temperatūra šeit pārsniedz +20oC.
Zemeslodes apgabalos, kas plešas starp polāro loku un polu, Saule vasarā, kad ir polāra diena, atrodas nelielā augstumā virs horizonta, tāpēc Zemes virsa saņem maz gaismas un siltuma, bet ziemā valda polārā nakts un Saule vispār nav redzama.
Teritoriju no ziemeļu polārā loka līdz Ziemeļpolam sauc par ziemeļu auksto joslu, bet teritoriju no dienvidu polārā loka līdz Dienvidpolam - par dienvidu auksto joslu. Šajās joslās visu gadu ir auksts laiks.…

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register