Secinājumi
1. Izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies, jo darba gaitā no melnās un zaļās tējas, kafijas un enerģijas dzēriena tika iegūts kofeīns.
2. Tika apgūtas prasmes darbam ar plānslāņa hromatogrāfijas plāksnītēm un veikta tējās, kafijā un enerģijas dzērienā esošā kofeīna identificēšana.
3. Darba autori secina, ka izmantojot tikai vietnē www.youtube.com redzētos demonstrējumus, kuri norit bez sīkāka paskaidrojuma, praktiski nevar iegūt tīru kofeīnu, arī plānslāņu hromatogrāfija parāda, ka iegūtais cietais atlikums ir vairāku vielu maisījums.
4. Eksperimentālā darba otrajā daļā, plānslāņa hromatogrāfijā bija redzams, ka iegūtie cietie produkti satur vienu vielu. To norāda vienas, vienmērīgas, dzeltenīgas mēles veidošanās, visos eksperimentos.
5. Plānslāņu hromatogrāfijā, kofeīna identificēšanā par eluentu nav izmantojams acetona šķīdums, jo tas ‘’nenes’’ vielu, tāpēc ka pārāk ātri iztvaiko.
6. Ekstrahēšanas procesā, nav pieļaujama pārāk strauja šķīdumu maisīšana, jo tās rezultātā veidojas emulsija, kura nespēj izveidot krasi nodalītus 2.robežslāņus.
7. Darba autori pieļauj, ka svarīgu lomu izejvielu sagatavošanai pirms ekstrahēšanas procesa ir šķīduma videi (pH >7).
8. Darba autori eksperimentālajā daļā pilnveidoja savas prasmes ķīmijas laboratorijā, apgūstot ekstrahēšanas, destilācijas, filtrēšanas un plānslāņa hromatogrāfijas metodes.
9. Pētnieciskajā darbā apskatīti 9 literatūras avoti un 12 interneta resursi par kofeīna un to saturošo produktu īpašībām, vēsturi, ietekmi uz cilvēka veselību.
…