Kognitīvisma būtība
Kognitīvisma (izziņas) modelis (pedagoģiskā teorija) saistīts ar prāta attīstību mācību procesā. Tie ir orientēti uz cilvēka atmiņu, domāšanu, uztveres komponentu izmantošanu un attīstību. Kognitīvisma modeļa būtība ir mācīšana- zināšanu nodošana un pārmantošana.
Ir dažādas pieejas kognitīvisma mācību teorijā, kas atšķiras pēc mācību satura, kultūrkontekstu un orientāciju, pēc viedokļiem par mācīšanās un attīstības attiecībām:
1.Attīstība nosaka skolēna mācīšanos. Attīstība > mācības (Piažē) – bērnu vecums, attīstības līmenis noteica mācīšanās saturu, šeit ir svarīgs bērna attīstības līmenis; attīstības process notiek pakāpeniski un uzvedība pārveidojas tā, lai palīdzētu organismam pielāgoties videi. Izziņas funkcija saistīta ar 2 funkcijām: adoptāciju (asimilācija un akomodācija) un organizāciju (saistīta ar to kā cilvēks prot izmantot dažādas psihiskas shēmas).
2.Mācīšanās apsteidz attīstību un ved to sev līdzi, skolēns ar palīdzību tuvākajā attīstības zonā var padarīt un sasniegt vairāk un labāk, nekā patstāvīgi mācoties. Attīstība < mācības – mācīšana var paātrināt attīstību (Vigotskis).
Kognitīvie priekšstati par cilvēku mācību funkcijām no psiholoģijas viedokļa:
1. Koncepcija- mācības ir domāšanas, atmiņas, attīstības process:
Dž. Bruners- mācību spirālveida programmas (pedagogs atgriežas pie pamatidejām un jēdzieniem augstākā vispārinājuma līmenī)
P. Gaļperins, A. Menčinska- prata darbības vairākpakapju veidošanas modelis.
2. Koncepcia- mācību procesā notiek visas cilvēka personības attīstība- Ananjevs, Rubenšteins, Vigotskis, Trenss: mācības ir dinamisku izmaiņu secība gan psihiskās darbības struktūrā, gan arī uzvedībā.
Kognitīvā (izziņas) pieeja garīgo apstrādi uzlūko par sākumpunktu. Tā neapstrīd biheivorālo, bet uzskata par vienkāršotu, lai izskaidrotu sarežģītas norises un nianses mācīšanas / ās procesā. Kognitīvisti cenšas saprast, kas notiek prātā informācijas apstrādes laikā, cenšas pievērst lielāku nozīmi domas iekšējai strukturēšanai nekā ārējiem stimuliem un novērtējumiem, saprast kas notiek starp stimulu un atbildes reakciju, mēģinādami apskatīt kā prāts apstrādā informāciju, prāta struktūru, attīstību mācīšanas procesā- cilvēka atmiņas, domāšanas, uztveres komponentu izmantošana un attīstība.
Kognitīvistu izpratnē izziņa, kas sākas ar juteklisko uztveri, veido priekšstata tēlus, ko savukārt apjēdz domājot, nostiprina atmiņā un izmanto līdzīgā vai jaunā situācijā. Kognitīvai pieejai pedagoģiskajā procesā raksturīga studējošo subjektīvās izziņas procesa visu posmu – uztveršanas, apjēgšanas, iegaumēšanas, lietošanas- aktivizēšana.
…
