Koka izmantošana par materiālu bija aktuāla pirms gadu simtiem un ir ari tagad.
Galdnieka amatam ir sena vēsture arī bijušajā Kurzemes hercogistes galvaspilsētā. Jelgavā organizētas cunftes pastāvēšana datējama jau no 11638. gada, kad Kurzemes un Zemgales hercogs apstiprināja savas galvaspilsētas – Jelgavas galdnieka amatu.
Jāteic, ka tolaik Latvijā bija spēkā Amatniecības aizsardzības likums, kas noteica arodus, kuri pieskaitāmi amatniecībai. Kokapstrādes nozarei pieskaitīja arī galdnieka amatu, atsevišķi neizceļot mēbeļu galdnieka amatu.
Nav noslēpums – taisot kārtīgu māju sev un nākamajām paaudzēm, būtu ieteicams izvēlēties tieši stipras koka durvis. Viena no koka durvju priekšrocībām ir patlaban tik daudziem aktuālā ekoloģija, turklāt tās rada siltāku un mājīgāku atmosfēru. Šim materiālam ir arī ļoti plašas dizaina, interjera iespējas. Pamatā ir labi sagatavots, sauss, noturēts koks.
Mājokļos ārdurvju galvenā funkcija ir aizturēt lietu, vēju un sniegu. Durvīm ir jābūt slēdzamam un jāpilda siltumizolācijas funkcijas, to izgatavošanā parasti izmantota līmēta koksne. Atšķiras arī apdares materiāli – ārdurvīm tiek izmantota speciālā laka, līme. Izgatavojot durvis, jāņem vērā, uz kuru debespusi tās būs vērstas, no tā atkarīga arī krāsas izvēle. Iekšdurvis parasti mājoklī pieskaņo grīdas seguma tonim.
Koka durvis rotā gandrīz visu kultūrvēsturiski nozīmīgo ēku fasādes, tāpēc tās ir visa Latvijas kultūras pieminekļu mantojuma neatņemama sastāvdaļa. Durvīm nav tikai funkcionāla un estētiska nozīme. Sakārtotas durvis palīdz veidot sakārtotu kultūrvidi, kas ir nozīmīgs faktors arī valsts ekonomikā. Durvju sakārtošanā ieguldītais kapitāls atmaksājas vairākos veidos:
Pirmkārt, sakārtota vēsturiska pilsētvide ir pievilcīga tūristiem. Pelna veikalu un kafejnīcu īpašnieki, servisā nodarbinātās personas. …