Laikā kopš 1937. gada Civillikuma atjaunošanas klajā nav nākuši plašāki apcerējumi par
Civillikuma Ievada normām, kas regulē tiesību normu piemērošanas un starptautisko privāto
tiesību kolīziju jautājumus. Kolīziju tiesības - pretruna viens otram ar diviem vai vairākiem
formāli darbojošiem normatīvajiem aktiem, kas izdoti vienā un tajā pašā jautājumā. Likumu
kolīzija tiek atrisināta, izvēloties normatīvo aktu, kas būtu jāpiemēro attiecīgajai lietai. Ja ir
neatbilstība vienas un tās pašas noteikumu pieņēmējas iestādes izdotajos aktos, parasti tiek
piemērots vēlāk izdotais akts. Šāda neatbilstība ir iespējama tāpēc, ka jauna akta pieņemšanu ne
vienmēr pavada vienlaikus novecojušu aktu atcelšana par to pašu jautājumu. Gadījumā, ja pastāv
vispārēja un īpaša akta neatbilstība, noteicošais ir īpašais akts, ja vien to neatceļ ar vēlāk izdotu
vispārēju aktu. Ja dažādu struktūru pieņemtos aktos tiek atrastas pēc satura atšķirīgas normas, tiek
piemērota augstākas iestādes pieņemtā norma.
Termins likumu kolīzija galvenokārt tiek izmantots Amerikas Savienotajās Valstīs un
Kanādā, lai gan tas ir izmantots arī Lielbritānijā. Citās valstīs bieži lieto terminu starptautiskās
privāttiesības. Daži zinātnieki no valstīm, kas izmanto likumu kolīziju, uzskata, ka termins
“starptautiskās privāttiesības” ir mulsinošs, jo šis likumu kopums sastāv nevis no starptautiski
piemērojamiem likumiem, bet gan tikai no vietējiem likumiem; aprēķins ietver starptautiskās
tiesības tikai tad, ja valstij ir līgumsaistības (un pat tad tikai tiktāl, ciktāl vietējie likumi izpilda
līguma saistības). …
