Iedzīvotāji.
Populācija. Kolumbija ir trešā lielākā valsts D - Amerikā. Šīs valsts dzimstība ir 27 % un mirstība 7,5 %. Vidējais blīvums ir 32 personas uz km2. Mūža ilgums Kolumbijā sasniedz 69 gadus. Ekonomiski aktīvi ir vismaz 7,2 miljoni iedzīvotāju. Vairāk kā 50 % no tiem ir nodarbināti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā. Vēl ne mazums ir nodarbināti kalnrūpniecībā. Pamat iedzīvotāji ir 96,1 % . No tiem 1 % - indiāņu; 4 % - afrikāņu; līdz 20 % sambo; 15 % - mulati; 60 % - metisi. Andos lielākā cilts ir čibiči, bet A - daļā lielākās ciltis ir karībi un aravaki. Iedzīvotāju pieaugums ir ļoti liels, bet tajā pašā laikā ļoti svārstīgs. Kolumbijā ir ļoti zīmīga urbanizācija. Vairāk nekā 70 % iedzīvotāju ir koncentrējušies pilsētās, pietam šis skaitlis pieaug un pie tam ļoti strauji.
Valoda. Gandrīz visi kolumbieši runā Spāniski jeb savā oficiālajā valsts valodā. Kolumbieši ļoti sargā savu valodu no sajaukšanās. Viņi uzskata, ka viņu valoda ir daudz tīrāka nekā citās Latīņ Amerikas valstīs. Diemžēl pirmatnējās indiāņu valodas lielā mērā ir izzudušas, no jebkādas praktiskās lietošanas. Ja neskaita atsevišķās indiāņu ciltis.
Izglītība. Kolumbijas valdība apgalvo, ka 89 % vidējo iedzīvotāju prot lasīt un 87 % prot rakstīt. Valdība pieprasa visiem bērniem no 7 - 12 gadiem apmeklēt skolu. Protams daudzi bērni nespēj ievērot šo likumu, jo daudzās skolās ir tikai 2 - 3 klasītes. Kolumbijā ir ap 40 universitātēm, no kurām lielākās atrodās Bogotā. Kolumbijas galvenās akadēmijas ir; Valodu, Medicīnas, Matemātikas, Fizikas, Bioloģijas, Medicīnas, Jurisprudences. Institūti; Astroloģijas, Astropoloģijas, Ģeogrāfijas. Jāmin arī fakts, ka daudzi no jaunajiem rakstniekiem ir apvienojošies vienā organizācijā. …
