Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:387839
 
Author:
Evaluation:
Published: 29.04.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 16 units
References: Used
Extract

Lai izprastu komercķīlas jēgu un būtību, jāpaskatās nedaudz vēsturē.
Sākumā jāizprot ķīlas tiesību jēdziens. Civillikuma Lietu tiesību daļā 1278.pantā ir dots šī jēdziena skaidrojums. „Ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.” Tātad, ķīla ir prasījuma nodrošinājuma veids.
Civillikuma 1280.pants arī nosaka, ka katrā ķīlas tiesībā ir nepieciešams prasījums, par ko ķīla atbild. Tas nozīmē, ka ķīlas tiesība bez prasījuma nevar pastāvēt. Šī sakarība arī noteikta likuma 1285.pantā – „ķīlas tiesība nevar pārsniegt to prasījumu, par kuru tā atbild. Pilnīgi nolīdzinot pēdējo, izbeidzas arī pirmā”.
Saskaņā ar Civillikumu (1283.pants) ķīlas tiesība ir aprobežota tiktāl, ciktāl ir aprobežots prasījums.
Civillikuma 1290.pantā noteikts, „ja nav noteikti norunāts pretējais, ķīlas tiesība nodrošina nevien galveno prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus prasījumus”. Šis noteikums reālajās tiesiskajās attiecībās tiek izmantots ļoti bieži.
Ķīlas atbildības apjoms var būt atšķirīgs, t.i., ar konkrēto ķīlu var atbildēt kā par visu prasījuma apjomu, tā arī atbildību attiecināt tikai uz kādu prasījuma daļu. Ķīla atbild tikai par tiem galvenajiem un blakus prasījumiem, kas atbilst likumam1.
1992.-1993.gadā kļuva skaidrs, ka uzņēmējdarbības kreditēšanas nodrošināšanai un attīstībai ar Civillikuma normām nepietiek. Lai ieinteresētu kredītiestādes izsniegt kredītus vietējiem ražotājiem, bija jāpanāk, lai kredītiestādes justos pietiekami drošas, uzticot noguldītāju naudu uzņēmējiem. Un šeit, protams, ir liela nozīme nodrošinājumam.

Taču Civillikums paredzēja iespēju nodibināt ķīlu tikai ar tās priekšmeta nodošanu valdījumā (rokas ķīla un lietošanas ķīla), vienīgais izņēmums bija hipotēka. Tā kā hipotēku var nodibināt tikai uz nekustamo īpašumu un kuģi, tas nevarēja būt pietiekams nodrošinājums uzņēmēju kreditēšanā, jo retam uzņēmumam piederēja tāda tipa īpašumi. Protams, tika meklēti risinājumi, un kredītiestāžu uzmanība pievērsusies kustamās mantas ieķīlāšanai. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register