Komerclikuma vispārējs raksturojums

Ar 2002.gada 1.janvāri Latvijas Republikā spēkā stāsies Komerclikums, kura galvenā nozīme ir reglamentēt civiltiesiska rakstura attiecības uzņēmējdarbības jomā, aizstājot vairākus patlaban spēkā esošus likumus: Par uzņēmējdarbību, Par līgumsabiedrībām ar ierobežotu atbildību, Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, Par akciju sabiedrībām, Par paju sabiedrībām, Par valsts uzņēmumu, Par pašvaldību uzņēmumu, Par individuālo ģimenes uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu, Par Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistru. Taču līdz šim laikam vēl ir jāizstrādā īpašā likuma spēkā stāšanās kārtība un jāpieņem Publisko reģistru likums.
Var tikt izdalīti galvenie pozitīvie momenti, kas saitīti ar Komerclikuma stāšanos spēkā:
Tas novērš principiālas un terminoloģiskas pretrunas komercattiecību aktos, sistemātiski tos apkopojot vienotā bāzē, vienkāršojot šo sfēru.
Tas saskaņo komercdarbības reglamentāciju ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām un citām starptautiskajām konvencijām.
Vienota komerclikuma gadījumā ir daudz vienkāršāk veikt grozījumus, papildinājumus, labojumus, nodrošināties pret gadījumiem, kad savstarpēji saistītas likumdošanas normas tiek grozītas atrauti cita no citas. Savukārt iespējamā Komerclikuma normu nesakritība vai dublēšanās ar Civillikumu, ir novērsta ar normu, ka “komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi”.…