Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika radīta jauna tiesību nozare - komerctiesības, pieņemot dažādus normatīvos aktus (“Par uzņēmējdarbību”, “Par akciju sabiedrībām”, “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” u.c.). Izveidotie tiesību principi un procedūras bija zināmā mērā līdzīgas Krievijas Federācijas un pārējo bijušo PSRS republiku ieviestajiem principiem komrctiesībās.
Taču, mainoties laikam, tika konstatēts, ka ieviestie tiesību principi nebūt nav tie piemērotākie Latvijas situācijai, turklāt tajos ietvertas daudz un dažādas formalitātes, nereti jautājumu pēc būtības nemaz neatrisinot.
Tā 2000.gadā, pieņemot Komerclikumu, tika būtiski mainīta Latvijas likumdošana, nosakot daļēji līdzīgas procedūras, taču būtiski mainot komerctiesību uzdevumu - tika ieviests trešo personu aizsardzības princips.
Trešo personu tiesību aizsardzība īpaši nozīmīga ir kapitālsabiedrību likvidācijas gadījumā, tādēļ šajā kursa darbā esmu galvenokārt analizējusi jaunā Komerclikuma principus un to nozīmi trešo personu tiesību aizsardzības nodrošināšanā, salīdzinot tos ar Latvijā iepriekš un pārejas periodā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, kā arī ar ārvalstu likumdošanu un pamatnostādnēm attiecībā uz likvidācijas procesu.
Darbā esmu pievērsusies tieši kapitālsabiedrību likvidācijas problēmai, tādējādi padziļināti izpētot pozitīvos un ne tik pozitīvos Komerclikuma aspektus, kā arī dodot piemērus par attiecīgās situācijas regulējumu ārvalstīs.
Darba gaitā nonācu pie vairākiem secinājumiem un atklāju ārvalstu tiesību sistēmā vairākus tiesību institūtus, kuru ieviešana Latvijā būtu vēlama.
Kursa darbā izmantoti vairāki tiesību akti, kā arī ārvalstu autoru izdotā zinātniskā literatūra par likvidācijas tēmām.…