No grieķu valodas komētas (aster) astaina (zvaigzne) – masas ziņā visai neievērojams debess ķermenis, kas atrazdamies tālu no Saules, izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa. Lielākā daļa komētu riņķo ap Sauli pa stipri garenām elipsēm un, tikai tuvojoties Saulei, siltuma iedarbībā izdala gāzes, kas veido mirdzošu apvalku ap kodolu – komētas galvu, un attīsta asti, kas sastāv no vienas vai vairākām gaišām svītrām, kuras vērstas prom no saules. Komētai attālinoties no Saules, tās aste pamazām izgaist izplatījumā.
Ja asteroīdus var uzskatīt par “neizdevušās planētas” šķembām, tad komētas, pēc mūsdienu priekšstatiem par Saules sistēmas rašanos veidojās nedaudz citādi. Saules sistēmas ārējā daļā sākotnējo putekļu ķermeņu, t.i. planetezemāļu, sastāvā bija samērā daudz ledus. Lielākā daļa no šiem ķermeņiem, saduroties savā starpā, pakāpeniski izveidoja milzu planētas. Bet putekļu ķermeņu pārpalikums Jupitera un Saturna gravitācijas iedarbībā ieguva ļoti izstieptas orbītas un tika izsviesti tālu aiz planētu sistēmas robežām. Uz tiem jūtami iedarbojās tuvo zvaigžņu gravitācija.
…
